Dabas liegums “Lielie Kangari”

Dabas liegums atrodas Ropažu novada Ropažu pagastā un Ogres novada Suntažu pagastā, 3,5 km no Juglas ciema.

Lielie Kangari ir lielākais osu valnis Latvijā, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā. Grēdas relatīvais augstums svārstās no 10 līdz pat 27 metriem. Absolūtais augstums sasniedz 78 metrus vjl. Platums ir no 60 līdz 100 metriem. Kopējais vaļņa garums ir ap 26 kilometriem, bet pats augstākais posms, ko parasti saprot un apzīmē ar vārdu salikumu “Lielie Kangari”, ir aptuveni 7 kilometrus garš.

1957. gadā tagadējā Suntažu pagasta teritorijā 630 ha platībā tika nodibināta dabas aizsardzības teritorija – liegums. 1977. gadā osu grēda izdalīta kā kompleksais dabas liegums. Tas paplašināts 2004. gadā, iekļaujot teritorijā ievērojamas platības Ropažu novadā, pievienojot 1300,4 ha. Pašreiz lieguma kopējā platība ir 1972,4 hektāri. Aizsargājamā teritorijā ietilpst gan pati osu grēda, gan arī blakus esošās dabas teritorijas un reti biotopi. Kopš 2005. gada teritorija iekļauta Eiropas mēroga īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā – NATURA 2000.

Dabas lieguma galvenās dabas vērtības ir reljefs, augsne un kultūrvēsturiskā ainava, kas veido priekšnosacījumus retu un aizsargājamu dzīvotņu pastāvēšanai, tai skaitā arī Latvijā retās dzeltenās dzegužkurpītes atradnei. Šeit atrodami astoņi Eiropā īpaši aizsargājami biotopi, tajā skaitā pieci  prioritāras nozīmes un divi Latvijā īpaši aizsargājami biotopi. Liegumā mīt Latvijā un Eiropā retas un aizsargājamas sugas: 20 augu, 3 sēņu, 6 ķērpju, 2 sēņu, 6 bezmugurkaulnieku, 19 putnu un 2 zīdītāju.

Dabas liegumā atrodas valsts nozīmes kultūrvēsturiskais piemineklis Ķoderu pilskalns (saukts arī par “Lielā vīra gultu”), kā arī Lielais Kangaru purvs un Kangaru ezers. Blakus Kangaru ezeram 2018. gadā izveidotās dabas takas malā atrodas Burlakkalniņš – vieta, kur agrāk slēpušies lielceļu laupītāji.

Lielos Kangarus šķērso reģionālais autoceļš P4 (Rīga-Ērgļi), kas šajā posmā ir ar īpaši izteiktiem un asiem līkumiem un Latvijas apstākļiem ļoti ievērojamām nogāzēm, kas dažviet pārsniedz 20 metrus. Šis ceļa posms īpašs arī ar to, ka tas pielāgots un izbūvēts atbilstoši kalna reljefam. Tas ir viens no gleznainākajiem un skaistākajiem ceļu posmiem Latvijā.

Kangaru skatu tornis

Nodots ekspluatācijā 2019. gada nogalē. Tornis ir 33 m augsts un ir otrais augstākais tornis Latvijā, izgatavots no metāla. No torņa skatu platformas paveras brīnišķīgs skats uz ainavisko apkārtni – Kangaru ezeru un Lielkangaru purvu.

Teika par Lielajiem kangariem

Kādreiz Velns nesis smiltis uz Rīgu, ar ko Rīgu mūrēt. Ceļš gājis pāri purvam. Velnam uznācis miegs, tāpēc apgūlies turpat purvā. Pa to laiku bērni izgriezuši maisam caurumu. Velns pamodies, neko nemanījis, paceļ maisu plecos un prom uz Rīgu. Bet smiltis birst laukā. Tā radās Kangaru kalni, Velna taisīti. Velna gulta esot purvā redzama: kur galva gulējusi, tas gals augstāks. (1985, 850. Madonas Kārzdabā 1968.)

Nostāsti par Burlakkalniņa laupītājiem

No Rīgas-Ērgļu lielceļa, lejup uz Kangaru ezeru atiet taciņa, kura tālāk kļūst mitra un purvaina, un aizved uz senledāja veidotu nogulumiežu salu apkārtējā Lielkangaru purvā, kas nosaukta par Burlaku kalniņu. Tajā pēc vietējo cilvēku nostāstiem kādreiz mituši, slēpušies lielceļa laupītāji, kuri pa taisno izejot cauri purvam lielceļa virzienā līdz pakalnam, no kura uzglūnējuši un uzbrukuši zemniekiem, kas tolaik (ap 1870. gadu) pa lielceļu zirgu pajūgos, pilniem piekrautiem ar mantām, braukuši no Rīgas tirgus uz Vidzemi. Taču braucēji to ir ņēmuši vērā un nav bijuši vieglu roku ņemami. Pirms Lielajiem Kangariem zemnieki ar saviem vezumiem mēdza sapulcēties garā karavānā, apgādājās ar rungām un vālēm, lai vienoti spētu turēties burlakiem pretī. Tāpat zemnieki darījuši, arī uz Rīgu braucot, – caur Kangariem vienatnē vai divatā nekad nebraucot. Pēdējais krogs pirms Kangaru kalniem bija Ķoderes, bet pirmais aiz Kanagiem – Vāveres krogs. Tomēr šajos krogos vairums bez spiestas vajadzības parasti nepiestāja – runājuši, ka krodzinieki tur uz vienu roku ar laupītājiem un maksājot viņiem nodevas.

Braucot uz Rīgas pusi, septīto ceļa līkumu Lielajos Kangaros sauc par Bendes leju. Tieši tur visbiežāk esot notikusi ratu un braucēju aplaupīšana. Slīpi pāri ceļam te novilkta stieple tā, lai zirgs, piegājis pie tās, gar to noietu no ceļa un vezums nogāztos gravā. Tad pajūgs parasti esot apgāzies, viss vedums izbiris un burlakiem, laupītājiem ir bijis vieglāk aplaupīt. Laupītājus esot galvenokārt interesējusi vestā manta un nauda, tāpēc parasti zemnieki neesot tikuši mušīti.

Informācija aktualizēta 08.01.2022.
foto: https://www.redzet.eu/photo/kangaru-skatu-tornis-V-1681-20