Miera iela 8, Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads
Līdz mūsdienām saglabājusies arī Raunas mācītājmuižas apbūve, kur šobrīd ierīkots sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs “Pansija Rauna”. Par šīs vietas senumu liecina fakts, ka mācītājmuižas teritorijā atrodas vēlā dzelzs laikmeta senkapi un viduslaiku kapsēta ar krustakmeni, kas ir vietējās nozīmes arheoloģiskais piemineklis.
Pirmās ziņas par Raunas mācītājmuižu ir no 1601. gada Vidzemes arklu revīzijas. No 1658. līdz 1664. gadam Raunas mācītājmuižā dzīvoja mācītājs Jānis Reiters (1632-1695/97). Viņš bija latviešu izcelsmes luterāņu mācītājs Vidzemē, poliglots, valodnieks un tulkotājs. Viņš izdevis tēvreizi 40 valodās, kā arī latviešu valodā pārtulkoja daļu no Bībeles.
Visticamāk, ka Raunas mācītājmuiža nopostīta Lielā Ziemeļu kara laika, jo zināms, ka 1718. gadā muižas dzīvojamā ēka atjaunota. 1726. gada 27. novembrī Raunas mācītājmuiža nodega, bet tā pašā gada vasarā lielā steigā tika uzcelta jauna dzīvojamu ēka no zaļiem kokiem, kā rezultātā jau ap 1740. gadu mācītājmuiža bija sliktā stāvoklī.
No 1791. līdz 1793. gadam mācītāja Johana Gotharda Langevita laikā uzbūvēja jaunu divstāvu mācītāja dzīvojamo māju no akmeņiem, kas redzama arī mūsdienās. Laika gaitā tā vairākas reizes pārbūvēta, tomēr nav zaudējusi savu pievilcību. Netālu no dzīvojamās mājas atrodas unikāla 18. gadsimta klēts ar lieveņa arkādi, kā arī pārvaldnieka jeb rentnieka māja, kas celta klasicisma stilā.
Cēsu kauju laikā 1919. gada 22. jūnijā igauņu karspēks iešāva degbumbas Raunas mācītājmuižas ēkās, kur bija izvietots landesvēra štābs. Izcēlās ugunsgrēks, kas iznīcināja 10 no 16 Raunas mācītajmuižas ēkām. Baznīcas arhīvu no sadegšanas izglāba Raunas mācītāja Ādama Jendes sieva Elza Margarēta Jende, kura vēlāk kļuva pazīstama ka ievērojama etnogrāfe un Rīgas Latviešu biedrības bibliotekāre.
Foto no Raunas muzeja arhīva
Otrā pasaules kara laikā Raunas mācītājmuižā bija izveidota atpūtas vieta vācu armijas karavīriem, kā arī vācu armijas militārās tehnikas remontdarbnīcas. Šeit karavīri atpūtas pēc ievainojumiem, pavadīja atvaļinājuma laiku, kā arī remontēja smagās mašīnas un lidmašīnas.
Mācītājmuižas komplekss savu vēsturisko sūtību zaudēja 1944. gadā. 1945. gadā šeit iekārtoja veco ļaužu pansionāts, kuru slēdza 2015. gada pavasarī, iemītniekus pārceļot uz citiem pansionātiem. Pateicoties Raunas draudzes neatlaidībai, 2015. gada rudenī pansionātu atjaunoja, un tas atsāka darbību kā nodibinājuma “Raunas evaņģēliski luteriskās draudzes diakonijas centrs” sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs “Pansija Rauna”.
Raunas mācītājmuižas teritoriju ieskauj skaists un sens parks, no kura pa koku aleju iespējams aiziet līdz Raunas Staburagam. Iespējams, ka Staburaga teritorija agrāk iekļāvusies Raunas mācītājmuižas parka sastāvā. No vietējo iedzīvotāju nostāstiem zināms, ka Raunas Staburaga teritorija agrāk dēvēta par Lutergravu un tā bijusi iecienīta atpūtas vieta mācītājiem un viņu ģimenēm, ar speciāli iekārtotu peldvietu. Kā atceras kāda raunēniete: “Un tad vēl iesvētīšanas bērni gāja mācībā un tad vēl Staburagu nesauca par Staburagu, bet gan par Lutergravu. Un viņu sauca par Lutergravu tāpēc, ka tur bija jāstrādā tiem, kas gāja mācībā uz iesvētībām, un arī tiem, kas taisījās laulāties. Un vasarās tie gāja uz Lutergravu strādāt, tur bija viss jāsakopj. Tā vieta bija ļoti sakopta tajos laikos. Vairākas nedēļas viņi tur uz mācītājmuižu gāja mācīties, viņi tur arī tika ēdināti un viņu pienākums bija kopt Staburagu. Un tāpēc to sauc par Lutergravu.”.
© Ieva Plētiena, Raunas muzeja vadītāja, 14.04.2021.
Informācija aktualizēta 14.04.2021.
Saistītie ceļveži un raksti:
- Raunas Staburags
