Lūznavas muiža

Par Latgales jūgendstila pērli dēvētā krāšņā Lūznavas muiža 20. gadsimta sākumā tika uzcelta kā vieta, kur mājot mākslai un mūzikai. 2015. gadā tā atdzima no jauna. Šeit atkal notiek koncerti, izstādes, aktīvas un izglītojošas nodarbības.

Piedāvājums muižā: izstādes, koncerti; vides izziņas spēle; grafikas darbnīca; loka šaušana; telpu īre konferencēm, banketiem; laulību reģistrācija, laulāšanās muižas kapelā, kāzu pieturas. Piedāvājums parkā: pastaiga kopā ar gidu, kapelas apskate; labiekārtota piknika vieta; degustācijas. Nakšņošana: iespēja nakšņot Marijas, Felicijas, Sofijas rezidencēs un Jumta istabā ir ikvienam muižas viesim (kopā 8 guļvietas). Lūznavas muižas rezidencēm doti Kerbedzu ģimenes sieviešu vārdi: Marija (Staņislava Kerbedza sieva), Sofija (Staņislava Kerbedza meita) un Felicija (Staņislava Kerbedza mazmeita). Blakus rezidencēm atrodas kopēja atpūtas telpa ar kamīnu. Cenas mājaslapā: http://www.luznavasmuiza.lv/iespejas/rezidences.

Krāšņajai Lūznavas muižai, kas 20. gadsimta sākumā bija populāra mūziķu, literātu un mākslinieku pulcēšanās vieta, laika gaitā ir nācies daudzkārt mainīt īpašniekus un funkcijas.  Muiža savu atdzimšanu jaunā, skaistā izskatā pieredzēja 2015. gadā, pateicoties Rēzeknes novada pašvaldības realizētajam projektam “Lūznavas muižas ēkas rekonstrukcija”. Pēc 100 gadiem šeit ir atsākusies mākslinieciska rosība – koncerti, izstādes, aktīvas un izglītojošas nodarbības. Muižas viesi var doties muižas apskates ekskursijā un rāmā pastaigā pa skaisto parku, kā arī iznomāt telpas privātiem pasākumiem.

Mazliet no vēstures

Talantīgā un turīgā dzelzceļa būvju inženiera Staņislava Kerbedza ģimenei 19. gadsimta otrajā pusē jau bija īpašums Varšavā un ziemas rezidence skaistajā Itālijā, taču arī vasaras māja likās esam noderīga. Piemērota vieta tai tika atrasta Latgalē, 22 km attālumā no Rēzeknes. Kāpēc tieši šeit? Pirmkārt, te bijis tik ļoti nepieciešamais klusums, miers un apbrīnojami skaista daba. Otrkārt, pavisam tuvu garām gājusi dzelzceļa līnija Varšava – Sanktpēterburga, tāpēc atkļūt uz šejieni nav bijis sarežģīti.

Un tā 1870. gadā Staņislavs Kerbedzs nopirka Lūznavas muižu, tolaik sauktu par Dlužņevas muižu, no poļu muižniekiem, brāļiem Pētera un Jūlija Dlužņevskiem. Tūlīt arī sākušies rosīgi  būvniecības darbi, un līdz 19.gadsimta beigām muižas komplekss, kurā satilpinātas 42 ēkas, jau bijis uzcelts.

Nesen atjaunotās, krāšņās kungu mājas projekts arī ir inženiera izdomāts un izauklēts, taču liktenis nebija lēmis viņam to īstenot līdz galam. To paveica viņa vecākā meita Jevgēnija (1858-1946), kura pēc viņa nāves 1899. gadā kļuva par muižas mantinieci un realizēja dzīvē tēva projektu. Mājas celtniecība ilga no 1905. līdz 1911. gadam.

Ēka, kuru sauc gan par kungu māju, gan arī par pili, patiesībā ir būvēta kā ģimenes vasaras rezidence. Uz muižu saimnieki parasti atbrauca maijā, bet septembrī jau posās atpakaļ uz pastāvīgo dzīvesvietu Itālijā. Diemžēl ilgi tā ceļot neiznāca. Jau pēc četriem gadiem sākās Pirmais pasaules karš, un, lai gan tas līdz Lūznavai neatvēlās, cariskās Krievijas armija 1915. gadā muižā izvietoja savu štābu, daļēji iznīcinot un sabojājot šeit esošos greznos interjera priekšmetus un mākslas vērtības. Īpašnieki bija spiesti pamest savu īpašumu un doties uz Itāliju.

Šajā sakarā Lūznavā ir kāds nostāsts. Cerībā uz drīzu atgriešanos pils kundze vienā no muižas septiņiem dīķiem iemetusi naudu un dažas savas rotaslietas. Tagad dažkārt pusnaktī, ja vien vērīgi ieskatās, dīķa ūdenī varot pamanīt noslēpumainu gaismiņu atspulgus. Tur dziļumā vēl arvien zaigojot muižas kundzes bagātības, jo viņas cerības diemžēl nav piepildījušās. Neviens no šīs ģimenes nekad vairs nav Lūznavā atgriezies, ne arī kāds no mantiniekiem mēģinājis muižu atgūt savā īpašumā.

Bet pils un muiža, palikusi bez saimniekiem, laika gaitā ir daudz ko pieredzējusi. Tajā ir bijušas iekārtotas skolas, te atradies arī Maltas sovhoztehnikums, pagasta pārvalde un bibliotēka. Pēdējā bija vietējā pamatskola, kuru slēdza 2009.gadā.

Muiža kā kultūras centrs

Par pili dēvētā, savrupmājai līdzīgā vasaras rezidence, celta no ķieģeļiem un šķeltiem laukakmeņiem, izdevās neredzēti savdabīga. Tāds neparasts romantiskā jūgendstila paraugs, kas radīts, cenšoties īstenot 20. gs. Eiropas arhitektūras un mākslas tendences. Pilnīgi asimetriska gan no iekšpuses, gan ārpuses ēka pārsteidza ar savdabīgu plānojumu un fasāžu apdarēm, ar drosmīgu arhitektūras stilu miksli.

Mājā atradās pašu īpašnieku istabas, darbnīca,  pieņemamā istaba un daudzas atpūtas un darba telpas atbraukušajiem māksliniekiem. 1915. gadā Lūznavas muiža bija kļuvusi par visai ievērojamu kultūras vietu Latgalē, ieguvusi atpazīstamību kā Kerbedzu ģimenes vasaras rezidence un mākslas un atpūtas centrs. Saimnieces, sabiedriskās darbinieces, mecenātes un mākslas mīļotājas Jevgēnijas Kerbedzas aicināti, Lūznavā pulcējās gan jau pazīstami, gan arī jauni, talantīgi mākslinieki, literāti un mūziķi. Lūznavu apciemoja arī ievērojamais lietuviešu gleznotājs un komponists Mikolajs Konstantīns Čurļonis. Muižā bija ierīkotas arī mākslinieku darbnīcas.

Pēc iedvesmas uz parku

Meklēt mūzu mākslinieki varēja arī skaistajā, vairāk nekā 20 ha lielajā parkā, kas priecēja ar glītiem pastaigu celiņiem, koku un krūmu dažādību, daudzkrāsainām rožu un flokšu dobēm. Septiņi dīķi, kuros audzēja zivis, bija izvietoti kaskādes veidā, tos savienoja gan pazemes, gan virszemes kanāliņi. Tā kā ūdens līmenis bija regulējams, visur bija redzamas slūžas. Pat ūdenskritums bijis ierīkots.

Līdz ar muižu arī parks ir laimīgi sagaidījis renovāciju. Te ir izveidots kilometru garš pastaigu celiņš, un apmeklētājus joprojām pārsteidz Latvijas dabai neparastie koki – čūskegles, riekstkoki, skābarži, iespaidīgas Sibīrijas lapegles un ciedri.

Varena daudzstumbru liepa dīķa malā ir saistīta ar kādu skumju notikumu. Tas ir vēl viens stāsts par neatgriešanos. Kad vēl  muiža vasarās bijusi sabraukušo mākslinieku pilna, tie uzaicinājuši vietējo zemnieku meiteni pozēt. Viens no gleznotājiem meitenei dziļi iekritis sirdī, taču rudenī viņš, tāpat kā citi, devās prom, apsolot nākošpavasar atgriezties. Gaidot pavasari un savu mīļoto, meitene sastādījusi dīķmalā dzeltenas tulpes kā ilgošanās simbolu. Taču gleznotājs neieradās ne tajā, ne nākamajā pavasarī. Meitenes sirds salūza, bet tulpju pļavā uzauga liepa ar 21 žuburu kā atgādinājums par 21 gadu jaunās meitenes mīlestību. Lūznavā saka – ja vēlies patiesu un stipru mīlestību, tad jāiekāpj šīs liepas stumbru viducī. Varbūt ir vērts pārbaudīt?

Blakus milzu Sibīrijas lapeglēm var ieraudzīt mākslinieku veidotu metāla ābeli, kas atspoguļo Lūznavas cilvēku un  ģimeņu likteņus. Parkā atrodas Svētās Marijas statuja, ko sauc arī par Madonnu.

Pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem, skulptūras autore ir poļu tēlniece J.Stabrovska, kura kopā ar vīru, poļu mākslinieku K.Stabrovski vasarās bieži te viesojās.  Otra versija vēsta, ka skulptūru jau gatavā veidā Kerbedzi ir atveduši no Itālijas. Taču neviena no versijām nav dokumentāli pierādīta. Šo skulptūru nopostīja padomju laikā kā neatbilstošu tālaika ideoloģijai. Sākoties atmodai, 1991. gadā tika uzstādīta tēlnieces Ligijas Vroņevskas bronzā veidotā skulptūra.

Pēc 100 gadiem

Lūznavas muižas rekonstrukcija un atdzimšana sākās 2014. gadā. Rekonstrukcijas projekta autore ir arhitekte Ināra Caunīte, bet vērienīgo projektu „Lūznavas muižas ēkas rekonstrukcija (ietverot lokālus restaurācijas darbus)”, kurš noslēdzās 2015. gadā, īstenoja Rēzeknes novada pašvaldība. Muižas atjaunošana ir viens no Rēzeknes novada nozīmīgākajiem projektiem gan finansējuma, gan arī veikto rekonstrukcijas darbu apjoma ziņā.

Tieši pēc 100 gadiem – 2015. gada sākumā – muiža atkal vēra durvis apmeklētājiem, un tagad tā sevi piesaka kā starptautisks mākslas, mūzikas un vides izglītības centrs, kā semināru, apmācību, plenēru, radošo darbnīcu un dažādu meistarklašu norises vieta. Te tiek rīkotas izstādes un notiek koncerti, festivāli. No pasākumiem pazīstamākie ir Mākslas pikniks jūlija nogalē, starptautiskais džeza festivāls “Škiuņa džezs” augusta beigās, “MŪZdienas” rudenī. Atkal uz Lūznavu radoši strādāt, baudot muižas un parka iedvesmu, tiek aicināti mākslinieki un citi radošie cilvēki. Bet ne tikai. Ikviens no mums var doties uz Lūznavu izbaudīt tās šarmu. Lūznavas muižas Sarkanā zāle un citas zāles pils trīs stāvos ir lieliski piemērotas dažādu pasākumu rīkošanai. Te ir telpas radošajām darbnīcām, izglītojošām nodarbībām un meistarklasēm. Tiek piedāvāta telpu īre semināriem, konferencēm, svinīgiem sarīkojumiem, pieņemšanām, banketiem. Sarkanā zāle piemērota laulību reģistrācijai un citām ģimenes godu svinībām.

Pievērsiet uzmanību telpu interjeram! Katrā telpā valda citāda noskaņa. Pēc renovēšanas īpašu stāstu ieguvušas muižas istabās redzamās tapetes, kuras, veicot pamatīgu izpētes darbu, ļoti rūpīgi piemeklētas pēc iespējas tuvāk oriģinālam. Daudzviet saglabājušās vecās detaļas, piemēram, logu aizvēršanas un atvēršanas mehānismi un rokturīši, pat vecie logu stikli.

Teksts: Anita Banziņa, 01.03.2021.

Informācija aktualizēta 10.03.2021.
Foto no Lūznavas muižas arhīva.


Rezervē naktsmājas



Booking.com