Mencendorfi – tirgotāju un uzņēmēju dzimta

Mencendorfi (Mentzendorff) ir pazīstami pateicoties Rīdzinieku sadzīves kultūras muzejam “Mencendorfa nams”, kas atrodas Rīgā tuvu Rātslaukumam – Grēcinieku ielā 18. Šeit 1901.-1939. gadā darbojās Augusta Mencendorfa koloniālpreču veikals. Tāpat Mencendorfi bija leģendārās Līgatnes papīrfabrikas akcionāri un direktori.

Ziņas par Mencendorfu dzimtu ir jau no 1469. gada senajā Prūsijas teritorijā, tagadējā Vācijas vidienē – Altmarkā. Tur līdz pat 1883. gadam Mencendorfu īpašumā ir bijusi muiža. 1762. gadā no Altmarkas uz Hamburgu izceļoja Augusta Mencendorfa vectēvs – kuģu būvētājs, bet 1789. gadā no Hamburgas Tukumā ieceļoja viņa dēls, kuram vēlāk sekoja arī citi brāļi, starp kuriem viens bija Augusta Mencendorfa tēvs – namdaris.

Veikalnieki Rīgā

Augusta tēva brālis Joahims Andreas Mencendorfs (1775-1856) bija vēlāk slavenās, 1800. gadā dibinātās firmas “J. A. Mentzendorff & Co” Rīgā, Tirgoņu ielā 5/7 radītājs.

Mencendorfa reklāmaAugusts Mencendorfs nostrādāja pie tēva brāļa 27 gadus, pēc tam 1865. gadā nodibināja savu koloniālpreču tirdzniecības uzņēmumu “August Mentzendorff” ar veikalu Grēcinieku ielā 14, bet vēlāk veikals darbojās Kungu ielā 13 – tagadējā muzeja ‘Mencendorfa nams’ ēkā. Abas firmas cieši sadarbojās, tādēļ abu plauktos bija preces no tiem pašiem avotiem. Tāpat viņi sadarbojās ar radinieku firmām ārzemēs – Šveicē, Anglijā, Krievijā un citur.

“Pirkts pie Mencendorfa” bijis preces kvalitātes apliecinājums. Populārāko pārdoto produktu sarakstā minama Šveices šokolāde (A. Mencendorfa firma bija oficiāla “Lindt & Sprüngli” pārstāve Rīgā), īpaši prestiža un smalka bijusi pašu grauzdēta kafija “Ideal”, kas uzskatīta par toreiz labāko Baltijā (izcilās kafijas pagatavošanas noslēpumi tā arī netika atklāti).

1823. gadā barons fon Blankenhāgens Allažu muižā radīja liķieri “Allažu Ķimelis”. Par modes dzērienu tas kļuva tieši Mencendorfu firmas darbības rezultātā. Ķimeļa popularizēšanā sākotnēji ļoti nozīmīga bija firma “J.A. Mentzendorff & Co”, kurai bija šī dzēriena vienīgā ģenerālnoliktava Latvijā un kura vienīgā “Allažu Ķimeli” eksportēja uz ārzemēm. Saprotams, ka tādēļ Ķimelis kļuva par svarīgu preci arī Augusta Mencendorfa veikalā. Lai popularizētu ķimeli, 1858. gadā Mencendorfi atvēra firmu “Mentzendorff & Co” Londonā. Tās sekmīgo darbību barons Blankenhāgens atalgoja ar atļauju ķimeli nosaukt par “Mencendorfu liķieri”. Londonas firma darbojas vēl joprojām un veiksmīgi tirgo šo dzērienu.

Svarīgu Mencendorfu tirgotu produktu virknē bija “Knorr” miltu produkti, Havannas cigāri, augļu želejkonfektes “Tutti-fruti” un citas tolaik modernas preces.

Rīgas Mencendorfu firmas Pirmā pasaules kara seku rezultātā 20. gadsimta 20. gados darbību pārtrauca. Ģimenes tradīcijas 1924.-1939. gadā turpināja Augusta Mencendorfa dēls Alfrēds, kurš atvēra koloniālpreču veikalu Šķūņu ielā 6.

Augusta Mencendorfa mazdēls Dītrihs Andrejs Lēbers (1923-2004) – jurists, Baltijas neatkarības cīnītājs. Dzīvojot trimdā (Vācijā, ASV), studijas un darbu tiecies allaž sasaistīt ar Baltijas reģiona problemātisku jautājumu risināšanu. Profesoram rūpēja Latvijas kā tiesiskas valsts izveidošana, tiesu sistēmas pilnveidošana, Latvijas likumu iespējami ātrāka pielāgošana Eiropas Savienības standartiem, Baltijas valstu sadarbība un integrācija Eiropā. Viņa nozīmīgs nopelns ir Latvijai atklātais Molotova-Ribentropa pakts un tā pielikums.

Papīrfabriku akcionāri un direktori

Augusta Mencendorfa brālēns Joahims Aleksandrs Matias Mencendorfs (1813-1885) un viņa trīs dēli: Joahims Antons (1844-1908), Aleksandrs Burhards (1845-1910) un Vilhelms Heinrihs (1848-1919) bija rūpnieki, kas darbojās papīra ražošanas jomā.

1858. gadā astoņi Rīgas tirgotāji nodibināja akciju sabiedrību “Rīgas rakstāmpapīru fabrikas kompānija”, kura papīrfabrikas celšanai nopirka zemes gabalu pie Juglas ezera. Vadošie akcionāri bija arī vēlāk ar Līgatni saistītie Džons Viljams Armitsteds (iestājās ar 50000 rubļu iemaksu) un Joahims Aleksandrs Mencendorfs (Iestājās ar 20000 rubļu iemaksu). 1865. gadā šī akciju sabiedrība iegādājās Līgatnes papīrfabriku.

papīrfabrika senatnē1876. gadā, kad “Rīgas rakstāmpapīru fabrikas kompānijas” galvenais direktors bija Joahims Aleksandrs Matiass Mencendorfs, akciju kontrolpaketi ieguva Mencendorfu dzimta. Nākamajā gadā A. Mencendorfs atteicās no amata par labu trešajam dēlam Vilhelmam Heinriham Mencendorfam. 1882. gadā par akciju sabiedrības saimniecisko direktoru ievēlēja Aleksandra otro dēlu Aleksandru Burhardu Mencendorfu, bet 1885. gadā par tās Trešo direktoru ievēlēja vecāko brāli Joahimu Antonu Mencendorfu, līdz ar to visi trīs Akciju sabiedrības direktori bija brāļi Mencendorfi.

Paralēli darbam papīrfabrikā Juglā, tika attīstīta papīra ražošana Līgatnē, un tēvs ar saviem trim dēliem aktīvi darbojās arī tur. Mencendorfi izrādīja īpašas rūpēs par strādājošo labklājību – uzbūvēja Līgatnē dzīvojamās mājas un sabiedriskās celtnes, nodrošināja strādniekiem tam laikam ļoti labas sociālās garantijas.

Dr. art. Ilona Audere, Mencendorfa nama muzeja vadītāja

Informācija aktualizēta 09.11.2020.

Saistītie ceļveži un raksti: