Dzimis Durbē namdara ģimenē, astoņu gadu vecumā zaudējis tēvu. Mātei klājies grūti ar četriem mazgadīgiem bērniem, tāpēc Augusts agri uzsāka darba gaitas. 1838. gadā jauneklis kājām atnāca no Durbes uz Rīgu, lai iestātos par mācekli tēva brāļa Joahima Andreasa Mencendorfa (1775-1856) veikalā “J. A. Mentzendorff & Co”, kas tirgoja koloniālpreces, vīnus un degvīnus. Nostrādājis tur 27 gadus un apguvis bagātīgu pieredzi, viņš 1865. gadā nodibināja savu koloniālpreču tirdzniecības uzņēmumu un veikalu “August Mentzendorff” Grēcinieku ielā 14. 1901.-1939. gadā veikals atradās Kungu ielā 13 – tagadējā Mencendorfa nama-muzeja ēkā.
Augusts Mencendorfs bija svarīga persona dzimtas amata tradīciju turpināšanā un ticis uzskatīts par “labo, patīkamo veikalnieku”. Viņu raksturo kā izcili laipnu un viesmīlīgu, kurš runājis vairākās valodās, tostarp latviski.
Augusta Mencendorfa veikals cieši sadarbojās ar tēva brāļa veikalu, tādēļ abu plauktos bija preces no tiem pašiem avotiem, tāpat viņi sadarbojās ar radinieku firmām ārzemēs – Šveicē, Londonā, arī Krievijā un citur. “Pirkts pie Mencendorfa” bijis preces kvalitātes apliecinājums. Populārāko pārdoto produktu sarakstā minama Šveices šokolāde, īpaši prestiža un smalka bijusi pašu grauzdēta kafija “Ideal”, kas uzskatīta par toreiz labāko Baltijā, pateicoties Mencendorfiem modes dzērienu kļuva “Allažu Ķimelis”. Lai popularizētu ķimeli, 1858. gadā Mencendorfi atvēra firmu “Mentzendorff & Co” Londonā, kur šo dzērienu, nu jau sauktu par “Mencendorfu liķieri” tirgo vēl joprojām. Svarīgu Mencendorfu tirgotu produktu virknē arī “Knorr” miltu produkti, Havannas cigāri, augļu želejkonfektes “Tutti-fruti” un citas tolaik modernas preces.
Mencendorfs bija sabiedriski aktīvs, pildījis bez atlīdzības dažādus vēlētus goda pienākumus Rīgā – Lielās ģildes Vecākais, darbojies valdēs Neredzīgo izglītošanas biedrībā, Vidzemes evaņģēliski-luteriskajā konsistorijā, Reformātu baznīcas draudzē, dažus gadu desmitus darbojies virknē Rīgas pašvaldības organizāciju, it īpaši pievēršoties labdarības pasākumiem un kļūstot par nozīmīgu mecenātu. Atmiņās par tēvu Augusta dēls Alfrēds rakstījis: “dēļ viņa draudzīgā rakstura, labās humora izjūtas un komunicēšanas spējas bijis laikabiedru īpaši iemīļots. Viņa devīze bija – dzīvot un ļaut citiem dzīvot.”
Laulībā ar Matildi Elizabeti Šarloti Tīmeri (1833-1873) dzimuši seši bērni. Pēc sievas nāves Mencendorfs 1875. gadā apprecējās otrreiz – ar Minnu Elizabeti Glēzeri (1850- 1937), šim pārim piedzima četri bērni. Augusta Mencendorfa dēls Alfreds turpināja tēva tirdzniecības darbu un tradīcijas līdz vācbaltiešu aizceļošanai 1939. gadā.
A. Mencendorfa mazdēls Dītrihs Andrejs Lēbers (1923-2004) bija ievērojams jurists, Baltijas neatkarības cīnītājs.
teksts: Dr. art. Ilona Audere, Mencendorfa nama muzeja vadītāja
foto no Mencendorfa nama muzeja arhīva
Informācija aktualizēta 12.11.2020.
Saistītie ceļveži un raksti:
- RĪGA: Vecrīga – pilsētas daļas ceļvedis
- Mencendorfi – tirgotāju un uzņēmēju dzimta
- Mencendorfa nams – rīdzinieku sadzīves kultūras muzejs
- Augusts Lēbers (1865-1948) – jurists, senators
- Dītrihs Andrejs Lēbers (1923-2004) – jurists, Baltijas neatkarības cīnītājs
