Zemgaļu pilskalns pie Spārnu ezera ir bijis apdzīvots no 9. līdz 13. gadsimta beigām, kad tas tika nopostīts Livonijas krusta karu laikā. Diemžēl nav daudz ziņu par notikumiem, kas senos laikos risinājušies pilskalnā.
Īles pagasts, Dobeles novads, GPS 56.55094, 23.04083
Pilskalns ir apmēram 30 m augsts, tam ir iegarena forma un 2 m augsts uzbērums ziemeļu daļā. Kalna malas ir neparasti stāvas, tās atrodas gandrīz 45° leņķī, kas zemgaļu pilskalnos ir retums.
Atradumi pilskalnā, tā atrašanās vieta, kā arī pilskalna un Spārnu ezera nosaukums vēsturniekiem liek domāt, ka Spārnu kalnā atradies vēstures avotos minētais, viens no lielākajiem zemgaļu zemes centriem – Spārnenes pilsnovada pārvaldes centrs. Izteikta arī maz ticama hipotēze, ka kalnā pacēlusies Raktes pils.
Pilskalns atrodas nelielā Spārnu ezera krastā pie Sesavas upes iztekas. No pilskalna paveras skaists skats uz ezeru, kas, no augšas raugoties, atgādina lidojoša gulbja siluetu. Kāda teika stāsta, ka senos laikos kalnā bijis caurums, kurā ielaistā pīle laimīgi izpeldējusi ezerā. Ezeru ir iecienījuši atpūtnieki un makšķernieki. Tā krastā ir AS “Latvijas valsts meži” ierīkota atpūtas vieta ar soliem, ugunskura vietu un galdiem.
Ar īpašu koncertu 2019. gadā Spārnu pilskalnā tika atklāta piemiņas vieta no aizmirstības izceltajam operdziedātājam. Piemiņas akmens simboliski atspoguļo Jāņa Vītiņa devumu Latvijai: uz pusēm pārgrieztā laukakmens vienā pusē ir attēloti Jāņa Vītiņa varoņdarbi militārajā jomā, bet otrā – viņa sasniegumi opermūzikā.
No Dobeles braucot Īles virzienā, gar Īles luterāņu baznīcu jānogriežas pa kreisi uz lauku ceļu, kas, taisni vien braucot, aizvedīs līdz Spārnu pilskalnam.
Teksts: Anita Banziņa 01.10.2021
