Mežotnes pilskalns – Mežotne, Rundāles pagasts, Rundāles novads

Pilskalni

Pilskalns atrodas Lielupes kreisajā krastā (piebraukt var no Rundāles puses). Taka uz pilskalnu ved gar avotiņu (nevajag rāpties pa taciņu pirmajā uzkalnā, tas nav īstais!). Vasaras sezonā (no maija līdz oktobra vidum) starp pilskalnu un Mežotnes pili tiek uzstādīts gājēju tiltiņš uz pontoniem.

Mežotnes pilskalns (jeb Viestura kalns) ir bijis viens no labāk nocietinātajiem pilskalniem Zemgalē, tāpat arī viens no lielākajiem seno zemgaļu nocietinājumiem (platība 3500 m2). Tas ierīkots uz 16 m augsta zemes stūra, ko austrumos norobežo Lielupes stāvais krasts, bet ziemeļos – strautiņa grava. Rietumu un dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar diviem vaļņiem un grāvjiem, no kuriem lielākais valnis, kas ir 7-8 m augsts un 75 m garš, uzmests plakuma rietumu malā un nostiprināts ar māla slāni. Visai izturīga un iespaidīga ir vaļņa konstrukcija – no grāvja apakšas līdz vaļņa virspusei izveidota gandrīz taisna, 11 metrus augsta siena. Bez tam vaļņa virspusē atradās aizsardzībai piemērota koka ēka, kuras pamati bija nostiprināti ar akmeņiem. Lai labāk pasargātu ēku no aizdedzināšanas, tās ārējā siena bija apmesta ar māla apmetumu, bet jumts pārklāts ar velēnām. Otrs valnis puslokā apņem pilskalna pakāji 150 m garumā no dienvidiem un rietumiem. Ieejas vieta pilskalnā vedusi pa rietumu nogāzi. Pilskalna plakums ir iegarens, 40 x 80 m liels. Pilskalna plakumā konstatētais kultūrslānis ir 3-4 metrus biezs. Lielupes krastā pilskalna dienvidaustrumu nocietinājumu pakājē atrasta senā ostas vieta.

Iebraucamais ceļš pilī gar vārtiem un torni izlikts ar akmeņiem. Blakus pilskalnam  bijusi sena zemgaļu osta. Pilskalns ticis apdzīvots 9.-13. gadsimtā, aizsardzības būves nodegušas 10 reižu.

Pēc Livonijas hroniku datiem, līdz 1270. gadam šeit atradās zemgaļu Upmales zemes galvenā pils. Pēc tās nopostīšanas Livonijas ordenis pilskalnā uzcēla Mežotnes ordeņa pili aizsardzībai pret lietuviešiem, kas pastāvēja samērā neilgu laiku (ap 1321-1346).

1219. gadā Mežotnes pilī nometināja krustnešu garnizonu, kuram uzbruka Viestarda vadītais zemgaļu karaspēks. 1220. gadā ap 8000 vāciešu, līvu un letgaļu aplenca Mežotnes pili, pēc ilgstošām cīņām to ieņēma, izlaupīja un nodedzināja. 1225. gadā uz Mežotni pārcēla Sēlijas bīskapijas, vēlākās Zemgales bīskapijas administratīvo centru. 1232. gadā Mežotnes pils kļuva par Zemgales bīskapijas prāvesta Heidenrika un kapitula mitekli. 1254. gadā līgumā par Upmales novada dalīšanu Livonijas ordenis ieguva Mežotnes pilskalnu un visas Lielupes kreisā krasta zemes līdz Garajai salai (tagadējai Jelgavai).

1270. gadā senā pils tika nopostīta, un pēc sakāves liela daļa senpilsētas iedzīvotāju pārcēlās uz Lietuvas dižkunigaitijas pakļautībā esošajām zemēm.

Līdz 1321. gadam Livonijas ordeņa mestrs Gerhards fon Jorke pilskalnā no jauna uzcēla ordeņa pili. 1346. gadā Lietuvas dižkungs Aļģirds ar sacēlušos zemgaļu palīdzību nopostīja Mežotnes mūra pili, kas vairs netika atjaunota.

Mežotnes pilskalnā iekārtota “Spožās skudras taka” ar dažādu aktivitāšu iespējām, un šeit var  uzzināt par pilskalnā mītošajiem unikālajiem iemītniekiem – spožo skudru, lapkoku praulgrauzi, zalkti, vidējo dzeni, stārķi un sikspārni. Tagad ik gadu pilskalna teritorijā notiek Mežotnes pilskalna svētki.

Ziemeļos, rietumos un dienvidrietumos no pilskalna 11.-13. gadsimtā atradās Mežotnes senpilsēta, kas aizņēma apmēram 13 hektārus. Senpilsētā kultūrslānis ir ļoti intensīvs, dienviddaļā sasniedzot pat 2 metru dziļumu.

Dienvidos no senpilsētas atrodas Vīnakalna pilskalns (~500 m uz dienvidiem no Mežotnes pilskalna), uz to ved taka gar Lielupes senlejas krastu. Šeit, iespējams, atradās seno zemgaļu kulta vieta, bet 13. gadsimtā pilskalnā kādu laiku bija apmetušies krustneši. Pēc Bīlenšteina domām,  tieši šeit atradās 1346. gadā lietuviešu nopostītā ordeņa pils. Teika stāsta, ka pa reizei tur paceļas no zemes dievgalds ar maizi un vīnu un atkal nogrimst.

Uz ziemeļiem no Mežotnes pilskalna – Mežotnes baznīca (17. gadsimta sākums, baznīcu šeit 1567. gadā licis celt hercogs Gothards Ketlers), sašauta abos pasaules karos, no 60. gadiem – minerālmēslu noliktava, tagad tiek atjaunota.

Tuvāk pilskalnam – mācītājmuižas atliekas. Netālu atrodas Mežotnes muižas īpašnieku firstu Līvenu dzimtas kapi.

Foto: Anita Banziņa

Informācija aktualizēta 26.06.2021

Saistīti raksti:.

    • http://www.rundale.lv/mobila-gida-shema
    • http://www.rundale.lv/1220-gada-notikumi-pilskalna
    • http://www.rundale.lv/dzive-mezotnes-senpilseta
    • http://www.rundale.lv/seno-zemgalu-terpi-un-rotas
    • http://www.rundale.lv/arheologiskie-izrakumi
    • http://www.rundale.lv/mezotnes-pilskalna-stasts
    • http://www.rundale.lv/madis-un-zile
  • https://www.tourism.bauska.lv/lv/apskates-objekti/rundales-novada/mezotnes-pilskalns-43
  • https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/mezotnes-pilskalns
  • https://lv.wikipedia.org/wiki/Mežotnes_pilskalns
  • https://www.latvijas-pilskalni.lv/mezotnes-pilskalns/
  • http://www.rundale.lv/mezotnespilskalns
  • https://lvportals.lv/dienaskartiba/326072-mezotnes-pilskalna-atdzivojas-senie-zemgali-2021
  • https://www.bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/rundales-novada-tapusi-teiksma-par-mezotnes-pilskalnu-188746