Lodziņu ģimenes kolekcijas dārzs – Rauna

Daiļais, plašais dārzs Raunas pievārtē sajūsmina puķu draugus ar skaistajiem stādījumiem un krāsainajiem košumkrūmu, graudzāļu un ziemciešu paklājiem. Īpaši bagātīgas ir filadelfu, hortenziju, fizokarpu, bērzu, šķirnes priežu un graudzāļu kolekcijas. Dārzā ieraugāmi arī dažādi retumi.

    • https://www.facebook.com/Kolekcijas-dārzs-Raunā-354917075348177 
    • Lauku iela 1, Rauna, Raunas novads, GPS: 57.326868, 25.609 8345
    • Ilva Lodziņa: +371 26 323 632, Jānis Lodziņš: +371 26 420 112, [email protected] 
    • Apmeklētāji gaidīti no maija līdz oktobrim pēc iepriekšējas pieteikšanās.
    • Apmeklējuma maksa 3 EUR (bērniem un pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam kopā ar vecākiem bez maksas).
    • Valodas: latviešu, krievu, angļu
    • Pieejamība: ir stāvlaukums

Dārzs paplašinās

Kad pirms 15 gadiem Ilva un Jānis Lodziņi no Cēsīm pārcēlās dzīvot uz Raunu, pie nopirktās mājas zaļoja latviski praktiskais dārzs ar augļu kokiem un pāris ogulāju krūmiem. Tagad vecā dārza vietā acis priecē stādījumi un dekoratīvo augu kompozīcijas, kuras apbrīnot un iedvesmu smelties brauc dārzu un puķu draugi no visas Latvijas. Saimnieki labprāt izrāda daudzveidīgo dārzu un aizrautīgi dalās stāstos par kokiem un augiem, kas tajā mājo. Jārēķinās, ka vismaz divas stundas būs nepieciešamas, lai nesteidzīgi iepazītu dārzu.  

Tas ir krietni paplašinājies un izpleties 3 hektāru platībā, arī koku un augu skaits ir ievērības cienīgs, un katru gadu tas mainās uz augšu.

Saimnieki saskaitījuši, ka pašlaik dārzā aug 70 filadelfu, 30 fizokarpu, 40 bērzu, 220 priežu, 35 egļu un baltegļu sugas un šķirnes. Īpašu pārsteigumu dārzs sola hortenziju cienītājiem, piedāvājot aplūkot vismaz 100 dažādu skaraino hortenziju.

Dārzā labi iejutušies arī daudzi Latvijā reti sastopami koki – Jūdas koks, magnolijas un tulpjukoki, likvidambrs jeb ambraskoks. Interesantas kompozīcijas veido košumkrūmu stādījumi un varenā graudzāļu kolekcija. Visu vasaru ziedēšanas maratonā sacenšas košās ziemcietes – Austrumu magones, pelašķi, fenheļi, kosmejas, baptīzijas, flokši un vēl citas puķes. Dārzā aug arī ēdamie augi, tādi kā kizils un sausserži.

Pašā viducī kā dārza rota spīguļo paprāvs dīķis – avotains un ūdens caurtekošs. Karstās vasaras dienās saimniekiem tur ir atspirdzinoša pelde. Bet, kur dīķis, tur arī zivis, un to saime ir iespaidīgi raiba – karpas un līņi, karūsas, orfas, brekši, raudas, platpieri, ruduļi un pat sami. Rokot dīķi, no tā izceltie dažādu formu akmeņi noderējuši, veidojot savdabīgas kompozīcijas ar graudzālēm.

Katram augam – savs stāsts

Skaistais dārza iekopšanas stāsts apliecina zināmo patiesību – viss ir iespējams, vajag tikai gribēt un darboties. Jānis šajā vēsturiskajā, atpirktajā mājā bija piedzimis, un nebija viegli pieņemt lēmumu krasi visu pārveidot un atbrīvoties no vecajiem kokiem un citiem stādījumiem. Tomēr saimnieku redzējumā par nākotnes dārzu tiem nebija vietas. Par piemiņu no vecajiem laikiem atstāta vien Rietumu tūja, kas, iespējams, ir stādīta pēc mājas uzbūvēšanas.

Tika atjaunots arī aizaugušais dīķis, kas kolhoza laikos bija kalpojis par ūdens ņemšanas vietu. Vēlāk Lodziņu ģimene iegādājās zemi otrpus dīķim jeb kalnu aiz dīķa, vēl īsti nezinot, ko ar to darīt. Ierīkot sakņu dārzu? Audzēt ārstniecības augus? Meklējumu bija daudz, taču īstā ideja radās Zaļenieku kokaudzētavas apmeklējuma laikā 2014. gadā. Iespaidojoties no tās dārza, Ilva izlēma “kalna dārzu” veltīt savai ģimenei. Katram ģimenes loceklim te tika atvēlēta sava daļa un savi augi. Ilvai pašai tie ir filadelfi un hortenzijas, vīram Jānim piederīgi ir koki – priedes un bērzi, meitai Kristiānai piešķirti fizokarpi, dēlam Jānim – graudzāles. Jāpiebilst, ka saimniekiem čakli palīgi dārza kopšanā vienmēr ir meita un dēls.

Te katram augam ir ne vien nosaukums, bet arī savs stāsts par to, kā tas saticis saimniekus un kāpēc piedēvēts konkrētajam cilvēkam. Tā esot radusies aizraušanās ar dažādu sugu un šķirņu augu kolekcionēšanu, kas tagad ir Lodziņu ģimenes ne vien vaļasprieks, bet arī ikdienas darbs.

Dārzs savam priekam

Saimnieki uzsver, ka šeit nav jālūkojas pēc daiļdārza, kas iekārtots pēc visiem stingrajiem priekšrakstiem. Šī ir augu kolekcija, kas veidota pēc pašu izjūtām un priekšstatiem par šādu dārzu. Vien augus stādot, to parametri ņemti vērā, lai vēlāk, krietni saņēmušies, tie cits citu nenomāktu.

Saimniece stāsta, ka no katras šķirnes dārzā iestāda tikai vienu augu. Tomēr jārēķinās, ka kolekcijai papašinoties, brīvā vieta dārzā arvien sarūk, un saimnieki jau augu iegādi uzlikuši “uz bremzēm”, prātīgi un izsvērti izvērtējot katra jauna auga nepieciešamību. Lai augu saimē un kolekcijas uzskaitē nesāktos juceklis, saimniece veido katalogu, kur precīzi pieraksta, no kurienes un kad augs ir ieradies, bet dārzā pie katra auga ir klāt etiķete ar tā nosaukumu.

Protams, ikvienam dārza apmeklētājam var rasties loģisks jautājums – kā to visu var sakopt? Atbilde īsa – jāstrādā daudz. Lielo dobju ravēšana, piemēram, prasa gandrīz vai mēnesi. Divas reizes gadā arī dīķis kārtīgi jāizravē. Tomēr, lai arī dārzs paņem daudz laika un enerģijas, to visu atalgo tā skaistums. Un nav jau grūti, ja viss tiek darīts savam priekam.

“Dārzs ir tā vieta, kur es varu būt tāda, kāda esmu, un darīt to, ko es gribu. Tas nekas, ka taciņa nav pareiza vai augi nevietā iestādīti. Bet tas ir mans!”, ir sacījusi Ilva kādā intervijā. 

© Anita Banziņa, 10.05.2021.

Informācija aktualizēta 10.05.2021.
Foto no Lodziņu ģimenes dārza arhīva

Apkārtnē. Tā kā dārzs atrodas Raunas pievārtē, ciemošanos tajā var var apvienot ar citu Raunas skaistāko  vietu iepazīšanu. Te būs Raunas Staburags un Tanīsa kalns, Raunas pilsdrupas un citi interesanti objekti. Puķu draugus noteikti interesēs arī stādaudzētava “Raunas stādi”.




Rezervē naktsmājas



Booking.com