Beberbeķu dabas parks – Babītes pagasts

Dabas parks izveidots, lai aizsargātu un saglabātu Pierīgas krāšņo ainavu, ko veido veci priežu sili un mētrājiem apaugušas kāpas. Tā kā tas atrodas Rīgas pilsētas zaļajā zonā, to visos gadalaikos ir iecienījuši atpūtnieki un pastaigu cienītāji.

Babītes pagasts, GPS 56.95511, 23.94502    

Parks atrodas starp Piņķiem, Babīti un Beberbeķiem. Tā platība -243 ha, dibināts 1977. gadā. Dabas parks ir iekļauts Natura 2000 teritoriju sarakstā.

Parka centrālo daļu aizņem ar silu un mētrāju apaugušas kāpas, kas veido daudzajiem apmeklētājiem pievilcīgu ainavu un jauku pastaigu vietu. Parka dienvidrietumu daļā ir Beberbeķu dzirnavezers (10,3 ha), kas izveidojies, uz Beberbeķu strauta izbūvējot dzirnavas un izveidojoties dīķim. Tā vidējais dziļums – 1,7 m, lielākais dziļums – 3,5 m. 70. gadu sākumā Beberbeķu dzirnavezers tika iztīrīts un padziļināts. Ezeram ir viena sala. Tā krasti ir gleznaini, dažkārt stāvi. Pie ezera ir arī labiekārtota atpūtas vieta. Parka austrumdaļā atrodas mākslīga ūdenskrātuve, kas izveidota, rokot smiltis.

Rīdzinieku un vietējo iedzīvotāju, kas jo sevišķi vasarās te meklē svaigu gaisu un atpūtu pie „dabas zaļās krūts”, te netrūkst. Parks ir iecienīta vieta pastaigām, izbraucieniem ar velosipēdiem, izjādēm, ogošanai un sēņošanai. Īpaša rosība vasarās valda pie līčiem izcakotā Beberbeķu dzirnavezera, kur ļaudis pikniko, peldas, makšķerē.  Ziemā parkā tiek slēpots.

Bet tur, kur brien atpūtnieku dzīvespriecīgās masas, tur mežam un augiem viegli neklājas. Tomēr, neraugoties uz lielo rosību parkā, tajā joprojām zaļo daži aizsargājami augi – gada staipeknis, vālīšu staipeknis un smiltāja neļķe, ligzdo melnā dzilna un daži izturīgāki mazā mušķērāja pāri.

Teksts: Anita Banziņa, foto: “Rīgas meži”

7.10.2021