Tāpat kā daudzviet citur Sēlijā, šīs baznīcas vēsture sākas ar Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera pavēli par jaunu baznīcu celtniecību hercogistē.
Precīzs celšanas laiks nav zināms, bet jau 1596. gadā tā aprakstīta kā veca un nedroša. Tomēr jauna koka baznīca uzcelta tikai 1725. gadā. Arī tā nepilna gadsimta laikā bija kļuvusi bīstama un tika nojaukta 1805. gadā. Jaunas mūra baznīcas celtniecība sākās 1825. gadā un tika pabeigta divus gadus vēlāk. 1865. gadā baznīcai izgatavota jauna iekārta.
Pirmajā pasaules karā baznīca nebija daudz cietusi, taču bija izlaupīta un izdemolēta. Nelieli remontdarbi baznīcā veikti 1920. un 1927. gadā. Arī Otrajā pasaules karā un padomju okupācijas laikā baznīca nepiedzīvo būtiskus postījums, tāpēc tagad ir saglabājusies bez būtiskām izmaiņām.
Baznīcas ēka ir raksturīga ampīra stila apmesta ķieģeļu – mūra garenbūve ar kvadrātisku torni rietumu galā un nelielu uz centrālās ass piebūvētu taisnstūra apsīdu austrumu galā. Baznīcas ēkai ir divslīpju jumts ar nošļaupumu austrumu galā, segts ar skārdu. Baznīcas arhitekts nav zināms, bet raksturīgu detaļu lietojums fasādēs ļauj izteikt pieņēmumu, ka tas varētu būt toreizējais Kurzemes guberņas arhitekts Frīdrihs Augusts Šulcs.
Neogotisko baznīcas iekārtu 1865. gadā izgatavojis Rīgas galdnieks Francs Georgs Bernharts. Altāra centrā novietota pazīstamā Jelgavas mākslinieka Jūliusa Dēringa 1868. gadā gleznotā altārglezna “Golgāta”. Glezna ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.
No Saukas ciemata jābrauc virzienā uz Cīruļiem (Riti). Pēc 1,8 km (pa ceļam pārbraucot dīķa tiltiņam un garām kapiem) redzēsiet baznīcu kreisajā pusē.
