Raunas Tanīsa kalns

  • Cēsu iela 8/10, Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads, GPS: 57.3298422, 25.6023564.

Raunas Tanīskalns ir viens no lielākajiem un ilgāk apdzīvotajiem Latvijas pilskalniem, un ar to saistīta Raunas apdzīvotās vietas izveidošanās. Tanīsa pilskalns izveidots ap 24 m augstā kalnā un atrodas vietā, kur kopā satek divas upes – Rauna un Līčupe. Zināms, ka pilskalns bija apdzīvots no 6. gadsimta p.m.ē. līdz 16. gadsimtam. Kā liecina arheoloģisko izrakumu materiāls, tad Tanīsa kalnu apdzīvoja vēl ilgi pēc tam, kad tika uzcelta Rīgas arhibīskapa mūra pils Raunā.

foto no Raunas TIC arhīva

Senākie Tanīsa kalna iedzīvotāji bija Baltijas somi, par ko liecina arheoloģiskajos izrakumos atrastā bezripas gludā un apmestā keramika, kā arī dzīvojamo ēku paliekas. Viņi kalnu apdzīvoja līdz 600. gadam, kad apmetni nodedzināja latgaļi, kas apmetās pilskalnā uz nākamajiem gadsimtiem.

Lai paplašinātu pilskalna plakumu, 7.-12. gadsimtā tika norakta pilskalna Z mala, kā arī pastāvinātas malas, gar tām veidojot uzbedumu un koka nocietinājumus. Arī vēlākos gadsimtos pilskalns piedzīvojis ugunsgrēku, par ko liecina arheoloģiskajos izrakumos atklātā pelnu kārta. Pēc ugunsgrēka pilskalna plakums vēlreiz paplašināts un uzcelta jauna, vairāk nekā 2 m augsta aizsargbūve paralēli plakuma malai, kas veidota no 2 guļkoku sienām un 2 m platas telpas starp sienām, kas bija pildīta ar akmeņiem. 7.-12. gadsimtā pilskalna plakuma daļā atradās divas koka celtnes (ap 20 x 10 m), kas celtas no priežu un egļu baļķiem. Vienai celtnei bija 2 dzīvojamās telpas, krāsns priekštelpā un pagrabs, kurā atrastās bērza tāšu kaudzes, apstrādāti ādas gabali un bronzas priekšmetu fragmenti, kas liecina, ka 11.-13. gadsimtā ēkā bijusi apavu un tāšu izstrādājumu darbnīca.

Ap 800. gadu Tanīsa pilskalnā uzbērts pirmais aizsargvalnis 1,80 m augstumā, kas bijis nocietināts ar koka nocietinājuma sienu. Ap 11.-12. gadsimtu pilskalna valni paaugstināja otro reizi, tam uzberot vēl 0,60 m biezu mālainas grants kārtu, bet trešo reizi valnis paaugstināts 13. gadsimtā. 13.-15. gadsimtā Tanīsa kalns bija nocietināts ar stāvkoku žogu, kas bija veidots 0,08-0,10 m diametrā lieliem koka mietiem. Šajā laika posmā pilskalnā bijušas trīs koka celtnes, kuru paliekas atklātas arheoloģiskajos izrakumos. Viena no tām bija 8 x12 m liela ar akmens krāsni vidusdaļā. 16. gadsimta sākumā, uzlabojot pilskalna nocietinājumus, tajā savests māls, kas piegādāts pa speciāli izveidotu ceļu gar kalna DA nogāzi. Pilskalna plakums tika paaugstināts par apmēram 2 m, bet aizsargvalnis par 0,6-0,8 m.

Raunas Tanīsa kalns 20. gadsimta 20.-30. gados. Foto no Raunas muzeja arhīva.

Viena no interesantajām lietām, kas saistīta ar Tanīsa kalnu un par ko joprojām vēsturnieki nav vienisprātis, ir Indriķa Livonijas hronikā minētā Tālavas valdnieka Tālivalža Beverīnas pils, kas nodedzināta 1216. gadā. Pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš Beverīnas pils atrašanās vietu lokalizējis Raunas Tanīskalnā. Pret Beverīnas saistīšanu ar Tanīsa kalnu iebilda arheologs Francis Balodis, kurš pamatojās uz arheoloģisko izrakumu rezultātiem un norādīja, ka Tanīskalns bija apdzīvots daudz ilgāk nekā Beverīna.

19. gadsimtā Tanīsa kalns izmantots atpūtas un sabiedriskajām vajadzībām – te rīkoti dažādi pasākumi un “zaļumu” svētki, tika uzceltas divas celtnes – tējas paviljons un koka lapene, kas bija ar daļēji režgotām sānu malām, samērā austiem griestiem un dēļu grīdu. Iespējams tāpēc vietējie iedzīvotāji to atceras kā “nelielu skatuvīti”.

foto no Raunas TIC arhīva

Savukārt pilskalna otrā malā atradās līdz šim precīzi nenoskaidrota funkcionālā pielietojuma būve, kas bija veidota klasicisma stilā. Tā būvēta 19. gadsimtā un, visticamāk, kalpojusi muižas vajadzībām. Tās arhitektoniskais izveidojums atgādina kapliču vai kapenes, taču muižas laika apbedījumi tajā nav konstatēti. 20. gadsimta 20.- 30. gadu fotogrāfijās šī celtne dēvēta par paviljonu, kas nozīmē, ka tā varēja tikt izmantota, piemēram, atpūtai vai tējas dzeršanai. Līdz mūsdienām saglabājusies tikai daļa no šīs tējas paviljona mūra sienas, bet lapenes vietā redzamas tikai pamatu paliekas.

Iespējamā saistība ar Beverīna bija viens no iemesliem, kāpēc 1927. gadā tieši Raunas Tanīsa kalnā Pieminekļu valde organizēja un veica vienus no pirmajiem apjomīgākajiem arheoloģiskajiem izrakumiem neatkarīgās Latvijas laikā. Profesora Franča Baloža vadīto izrakumu nozīmību rāda fakts, ka tos apmeklēja valsts prezidents Gustavs Zemgals un Izglītības ministrs Jānis Pliekšāns (Rainis). Izrakumu norisi iemūžināja filmā “Senču pilskalns”, kuru jau tajā pašā 1927. gadā demonstrēja Rīgā, kinoteātrī “Splendid Palace”.

.Arheoloģiskie izrakumi Raunas Tanīsa kalnā 1927. gadā. Foto no Raunas muzeja arhīva.

20. gadsimta 30. gados Tanīsa kalns tika izvērtēts kā viena no vietām, kur varētu uzstādīt pieminekli Brīvības cīņās kritušajiem Raunas draudzes locekļiem. Tā laika presē lasāms, ka pieminekļa atrašanās Tanīsa kalnā “ļautu pieminekli skatīt no tālienes”. Tomēr šī ideja netika realizēta.

Padomju gados Tanīsa kalnu izmantoja atpūtas vajadzībām un tas kalpoja kā viens no tūrisma objektiem. Teritorija tika regulāri kopta un pilskalna plakumā stādīti koki. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem kalns kalpo gan kā atpūtas, gan pasākumu norises vieta. Šeit tiek rīkoti brīvdabas kino seansi un koncerti, to vidū arī Raunas vārda dienas svinības, kas kļuvušas jau par stabilu un neatņemamu tradīciju.

Tanīsa kalns joprojām ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma objektiem Raunā. Pilskalna pakājē izvietota īsa vēsturiskā informācija par pilskalnu, bet kalna plakumā ierīkota neliela skatuve un ugunskura vieta.

2018. gadā, atzīmējot Latvijas valsts dibināšanas simtgadi, Latvijas Arheologu biedrība Raunas Tanīskalnu izvēlējās par gada arheoloģisko pieminekli. Šim notikumam un pašam Tanīsa kalnam par godu 2018. gada septembrī tika rīkots Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākums, ar nelielu konferenci un filmas “Senču pilskalns” skatīšanos.

Raunas Tanīsa kalns pieminēts vienā teikā par Raunu. Tur aprakstīta Tanīsa kalna izveidošanās: “Kad krievi aplenkuši Raunu, tad krievu zaldāti ar cepurēm sanesuši Tanīsa kalnu un šāvuši no turienes uz zviedru pili ar lielgabaliem.”.

Ieva Plētiena, Raunas muzeja vadītāja

Informācija aktualizēta 14.04.2021.

Saistītie ceļveži un raksti:


Rezervē naktsmājas



Booking.com