Pauls Dauge (1869-1946) – stomatologs un revolucionārs

Pauls Dauge dzimis 1869. gada 22. augustā Saukas pagasta ‘’Kalna krogā’’. Mācījies pie tēva Saukas pagastskolā, vēlāk Rīgas pilsētas reālskolā. Mācības turpinājis Irlavas skolotāju seminārā, kuru absolvējis 1888. gadā un ieguvis skolotāja tiesības.

Sācis strādāt par skolotāju dzimtajā Saukā un paralēli sācis publicēties laikrakstā ‘’Dienas Lapa’’. 1893. gadā uzsācis studijas Berlīnes zobārstniecības institūtā. 1894. gadā studijas turpinājis Tērbatas universitātē, 1895. gadā Pēterburgas zobārstniecības skolā un visbeidzot – Maskavas zobārstniecības institūtā, kuru absolvējis 1897. gadā. Palicis dzīvot Maskavā, kur līdz 1917. gadam strādājis par zobārstu. Maskavā darbojies dažādos marksistiskos pulciņos. 1903. gadā kļuvis par Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (KSDSP) biedru. 1906. gadā Maskavā izveidojis izdevniecību marksistiskas un filozofiskas literatūras izdošanai latviešu un krievu valodās.

Pēc varas iestāžu lēmuma apgāds 1908. gadā uz laiku pārtrauca darbu. P. Dauge 1912. gadā tika notiesāts par aizliegtu grāmatu izplatīšanu, un 1913. gadā apgāds tika likvidēts. 1917. gadā P. Dauge tika ievēlēts par Kurzemes Zemes Padomes Izpildkomitejas priekšsēdētāju. Pēc Oktobra revolūcijas bija Krievijas PFSR Tautas veselības aizsardzības komisariāta kolēģijas loceklis, zobārstniecības nodaļas vadītājs. Pēc viņa ierosmes 1922. gadā atjaunots Maskavas zobārstniecības institūts. No 1928. līdz 1931. gadam bijis profesors Valsts Stomatoloģijas un odontoloģijas institūtā. Darbojies arī Komunisma akadēmijā un PSRS Zinātņu akadēmijas Filozofijas un vēstures institūtā. 1935. gadā Maskavā un Ļeņingradā krieviski iznāca viņa rediģēta Raiņa darbu izlase.

Pret latviešiem vērsto represiju laikā 1937. gadā arestēts, bijis minēts t.s. “Staļina sarakstā” jeb īpaši bīstamo personu sarakstā. Pārsteidzošā veidā pēc ilgstošām pratināšanām 1939. gadā atbrīvots. 1945. gadā atgriezies Latvijā un kļuvis par Latvijas Komunistiskās partijas CK partijas vēstures institūta zinātnisko līdzstrādnieku. Publicējis atmiņas par daudziem 20. gadsimta pirmās puses latviešu sociāldemokrātiem un revolucionāriem.

Miris Rīgā 1946. gada 2. septembrī. Apbedīts Raiņa kapos.

07.06.2020