Hāgemeisteru dzimta

Ievērojama ir Hāgemeisteru  dzimta, kas Drustos un Gatartā valdīja apmēram 150 gadus.

Ludvigs fon Hāgemeisters (1780-1833) ir viens no slavenākajiem dzimtas pārstāvjiem. Dzimis Drustos, bijis vācbaltiešu izcelsmes jūrnieks un pasaules apceļotājs Krievijas dienestā, Klusā okeāna pētnieks. Trīsreiz apkuģojis apkārt pasaulei. Bijis Krievijas Amerikas (Aļaskas) gubernators 1818. gadā. Hāgemeistera vārdā nosaukta sala un šaurums Aļaskā.

Nikolajs Kristofs Hāgemeisters (1747-1804) bija vācu tautības muižnieks,  Augusta Hāgemeistera un Heinriha Gerharda Teodora Hāgemeistera tēvs. 1783. gadā nopirka Drustu muižu no sava brāļa A. B. Hāgemeistera un 10 gados iekārtoja 6 jaunas lopu muižas, 29 zemnieku sētas. No 1786. gada līdz 1787. gadam uzbūvēja pirmās Gatartas muižas ēkas, iekārtoja Jaundrustu un Auļu muižas. 1788. gadā uzcēla Buļļu, 1792. gadā –  Briņģu muižu.

Heinrihs  fon Hāgemeisters (1784-1845) bija vācbaltiešu jurists un politiķis, kas darbojās dzimtbūšanas atcelšanas laikā Vidzemē. Iestājās par latviešu tautskolu un Vidzemes skolotāju semināra dibināšanu. Vidzemes vēstures pētnieks.

Dzimis 1784. gada 8. aprīlī Drustu muižā tās īpašnieka Nikolaja Kristapa fon Hāgemeistera un viņa sievas Helēnes, dzimušas Bērensas fon Rautenfeldes (1753-1804), ģimenē. Mācījās Berlīnē (1795-1796), sāka strādāt Pēterburgā (1798). Pēc vecāku nāves atgriezās dzimtenē, 1805. gadā tika iecelts par kolēģijas asesoru, bija Valkas apriņķa mērīšanas revīzijas komisijas loceklis (1808-1814), pēc tam – draudzes tiesnesis. 1820. gadā viņš kļuva par Cēsu apriņķa tiesnesi, 1824. gadā –  par galma padomnieku. Izstrādāja projektu par latviešu tautskolu un Vidzemes skolotāju semināra dibināšanu, ko 1833. gada Vidzemes landtāgs noraidīja. Arī projekts par latviešu tautskolu un Vidzemes skolotāju semināra dibināšanu diemžēl tika noraidīts 1833. gadā. Aizrāvās ar Vidzemes vēstures pētīšanu. 1833. gadā latviski publicēja “Ziņas par Drustu draudzes baznīcu, muižām un saimniekiem”,  vēlāk sarakstīja grāmatu par Vidzemes muižu vēsturi divos sējumos (1836-1837). Miris 1845. gada 24. maijā Drustu muižā.

Viņa jaunākais brālis Augusts fon Hāgemeisters (1785-1869) bija  muižnieks, administrators, grāmatu izplatītājs, savas grāmatas apgādātājs. 1805. gadā studēja ekonomiku Getingenes universitātē, pēc tam sekoja Krievijas militārdienests. No 1842. gada līdz 1844. gadam bija Vidzemes landmaršals, no 1844. gada līdz 1857. gadam – landrāts.

1810. gadā, dibinot Drustu draudzesskolu, tai dāvinājis noderīgas grāmatas. Atbalstījis A. Rātmindera grāmatu komisijas tirdzniecības pasākumu, uzņemoties galvojumu. Grāmata “Manai mīļai Gatarta un Jaundrustu valstij” izdota 1852. gadā.

Ingunas Baueres romānā “ Dieva riekšava”, kas veltīta pirmā ievērojamā latviešu būvmeistara Mārča Sāruma dzīvesstāstam, ievērojama vieta atvēlēta arī brāļu Hāgemeisteru dzīvei pilī un saimniekošanas jauninājumiem Gatartā un Drustos. Viņi saimniekojuši ar vērienu un  radoši, mīlējuši skaistumu. Drustu un Gatartas uzplaukums bija tieši brāļu Hāgemeisteru laikā.

Drustēnietis, skolotājs Ojārs Rode intervijā laikrakstam “Druva” (01.10.2019) ir stāstījis, ka brāļus Hāgemeisterus iedvesmoja Eiropas Apgaismības laikmeta un Franču revolūcijas garīgo tēvu Ruso un Voltēra idejas. “Brāļi bija saimnieki – iekopa laukus, būvēja muižas, veicināja zemnieku patstāvīgu darbošanos, stimulēja amatniecības attīstību (katrā lauku sētā bija vismaz viens amatnieks), nodibināja vienu no pirmajām skolām Vidzemē un, kas īpaši interesanti, tajā laikā drosmīgi atzina, ka latvieši ir tādi paši cilvēki kā vācieši, ka latviešu centieni pēc brīvestības ir cienījami. Viņi aktīvi iestājās par dzimtbūšanas atcelšanu.”