Ķeipenes piparkūku studija

Ķeipenes piparkūku studija ir pazīstama ar gardajiem mākslas darbiem – piparkūkām, kuras ceptas jebkurai gaumei. Gardo piparkūku glazūra top no dabīgām ogu un augļu sulām, tajās nav mākslīgo pārtikas krāsvielu. Studijā var uzzināt, kā top piparkūkas un izmēģināt arī savu roku veiklību. Te iespējams apskatīt iespaidīgo piparkūku cilvēciņu kolekciju un prombraucot iegādāties Ķeipenes gardumus. 

Piedāvājums: piparkūku cepšana, degustācija, apgleznošana ar dabīgajām glazūrām; piparkūku cilvēciņu kolekcija,  radošās darbnīcas.  Ekskursijas laiks atkarībā no izvēlētās programmas – no 1 līdz 2,5 stundām. Visa vecuma bērniem un pieaugušajiem. Maksimālais  skaits grupā – 50 personas.

2017. gada aprīlī Ķeipenē tika atvērta Piparkūku studija, kas ir vienīgā piparkūku studija Latvijā. Tajā iespējams uzzināt, kā piparkūkas tiek izgatavotas, pašiem tās izcept, apgleznot un nogaršot. Piparkūkas veidotas ar dabīgajām  melleņu, upeņu, aroniju, smiltsērkšķu un spinātu sulām.

         

Viss sākas ar mīklu, kura sastāv no miltiem, cukura, taukvielas un garšvielām. Ir septiņu veidu garšvielas: kanēlis, smaržīgie un melnie pipari, muskatrieksts, krustnagliņas, ingvers, koriandrs. Tad visu sajauc kopā, iegūstot brūnu mīklu, jo tiek pievienots grauzdēts cukurs. Mīklas veidošana un mīcīšana aizņem gandrīz divarpus stundas. Kā taukvielu uzņēmums izmanto īpašu margarīnu bez palmu eļļas un bez jebkādām e-vielām, tā saucamo “zelta margarīnu”, ko veikalā neatrast.  Kad mīkla samīcīta, pāris dienas jāpagaida, lai milti piebriest un “iedarbojas” garšvielas.

Biznesa pamatā   senas ģimenes tradīcijas

Studijas saimniece ir ķeipeniete Ilze Andriksone. Šobrīd uzņēmumā strādā arī  viņas palīgi – konditori –  meita Laura  un māsa Māra, bet biznesā ir iesaistīti  pārējie ģimenes locekļi un ģimenei tuvi cilvēki. Kad darbu ir daudz, īpaši Ziemassvētku laikā, palīgā nāk arī Ilzes māsas Dace un Ieva, mammas māsa Maija, kura Ilzi ievirzījusi šajā arodā.

Vai zinājāt, ka Ķeipenes piparkūku receptei ir vismaz 50 gadu sena vēsture un tās precīzas sastāvdaļas zina tikai ģimenes locekļi? Vēl pagājušā gadsimta otrajā pusē piparkūku cepšana bija Ilzes vecmāmiņas Lidijas Brants, tad mammas Silvijas un viņas māsas Maijas sirdslieta un aizraušanās. Piparkūkas pārdotas dažādos gadatirgos. Ilzes bērnība saistās ar šo veselīgo kārumu cepšanu un garnēšanu jau 5-6 gadu vecumā. Toreiz tā šķitusi pati jaukākā un interesantākā nodarbošanās, vēl nenojaušot, ka vēlāk tas būs darbs un bizness. Jau kā pusaugu meitene Ilze bija izgājusi īstu konditoru skolu savas tantes Maijas vadībā, veidojot savus lielākos un nopietnākos darbiņus. Kad vajadzēja izvēlēties, ko dzīvē darīt, piparkūku cepšana šķita pašsaprotams turpinājums. Ilzei ir liels gandarījums, ka uzņēmumā ražotās piparkūkas cilvēkiem priecē gan acis, gan vēderu.

“Esmu priecīga, ka varu turpināt vecmāmiņas darbu, un varbūt kādreiz arī mani mazbērni turpinās manējo. Lai gan darbs ir grūts un sarežģīts, gala iznākums ir ļoti skaists un garšīgs. Un, ja vēl redzi prieku un sajūsmu mazā pircēja sejiņā, tad ir gandarījums par paveikto, jo katrā darbiņā ir kripatiņa no manis,” saka Ilze.  

„Piparkūku fejas”, kā Ilzi mīļi dēvē ķeipenieši, pirmā darba pieredze saistīta ar kulināriju dažādos uzņēmumos, līdz Ilze nolēma, ka vēlas strādāt pati sev. Sākumā strādāja mājās kā mājražotāja, līdz 2008. gada janvārī dibināja savu ģimenes uzņēmumu – IK „Ķeipenieši”.

Tā Ķeipenes vecajā muižas ēkā tiek ierīkota piparkūku ceptuve, pateicoties kurai, daudzi uzzina par Ķeipeni pēc Ķeipenes piparkūkām. Turklāt piparkūkas aizceļojušas gan kā ciemkukulis, gan kā dāvana pa visu pasauli. Ilze atminas kādu atgadījumu, ko pastāstījuši dziesmu svētku dalībnieki – Dziesmu un deju svētku gājienā vairāki skatītāji, uz Ķeipenes delegācijas karoga izlasot Ķeipenes vārdu, klieguši: „Ķeipenes piparkūkas! Urrā!”.

Ilze Andriksone atklāj, ka strādāt Ķeipenē, savās mājās, viņai vienmēr bijis liels prieks un lepnums, turklāt gandarījumu par paveikto darbu sniedz tas, ka darbs reizē ir arī viņas hobijs. „Šis, lai arī nebūt ne viegls, ir patīkams un radošs darbs. Es uzskatu, ka katram ir jādara tas, kas vislabāk padodas. Ir gadījies, ka pie piparkūku cepšanas ķeros klāt, kad nav tas labākais garastāvoklis. Bet, piesēžoties un darot, es nomierinos, un darbs ievirza atpakaļ sliedēs,” ar smaidu saka Ilze.

Darbs Piparkūku studijā

Pamazām cilvēki izrādījuši aizvien lielāku interesi par pašu piparkūku cepšanas procesu, braukuši  ekskursanti, un tad radusies iespēja apsaimniekot arī telpas blakus ceptuvei. Tur 2017. gada aprīlī atvērta Latvijā pirmā Piparkūku studija. Ar interesentu grupām vairāk strādā Ilzes dzīvesbiedrs Aigars.

Piparkūku studija ir iekļauta vairākos tūrisma maršrutos, tāpēc saimnieki uzņēmuši visdažādākās cilvēku grupas ne tikai no Latvijas, bet arī no tuvākām un tālākām ārzemēm. Te ierodas pirmsskolas vecuma bērni, skolēni, pensionāru grupas, ģimenes, motobraucēji, ir notikušas bērnu un vecmeitu ballītes, uzņemti jaunlaulātie, arī dažādas tūristu grupas.

Studijā ir iespēja noskatīties nelielu filmiņu, kurā redzams viss piparkūku cepšanas process, piedalīties atjautības konkursā, saņemot garšīgas balviņas. Ir iespēja arī pašiem saņemt nelielu mīklas picīti un izcept savu gardumu, vēlāk to apgleznojot. Te var aplūkot populārākos piparkūku zīmējumus uz piparkūkām paraugus, kas izkārtoti atbilstoši gadalaiku ritējumam (piparkūkas ar Valentīndienas tematiku, Lieldienu, Līgo un Jāņu, vasaras ziedu, rudens, Ziemassvētku tematika). Studijā iekārtota viesu grāmata, kurā daudzi pateicas par aizraujošo ekskursiju un „Ķeipenes piparkūku” darbu.

Piparkūku kolekcija

Studijā ir iespējams apskatīt arī iespaidīgo, Ilzes veidoto piparkūku cilvēciņu kolekciju, kurā desmit gadu laikā savākti vairāk nekā 500 eksponāti no dažādām valstīm visā pasaulē. Kas tik te nav redzams! Zeķes, zeķubikses, krekliņi, cepures ar piparkūku cilvēciņiem, dažādas rotaslietas, rotaļlietas, pat smaržas, kas smaržo pēc piparkūkām, sveces, tēja, vannas bumbas, suņu un kaķu mantiņas, apsveikumu kartītes, grāmatas, figūriņas, eglīšu rotājumi, cepumi un daudz kas cits!

llze ir saņēmusi arī visdažādākos pasūtījumus. Ir ceptas piparkūku sirdis ar jaunlaulāto iniciāļiem, dažādas „paldies piparkūkas” kolēģiem, kādam kafijas mīlim pasūtīta telpiska kafijas tasīte ar visu kafijas plunšķi tajā. Ilze uz piparkūkas zīmējusi arī Guntara Rača dzejoļu grāmatas „365” grāmatas vāku. Izaicinājums bijis  izcept telpisku ugunsdzēsēju mašīnu ar visām iekārtām uz tās un ar ugunsdzēsējiem. Tā aizceļojusi uz Madonu, kur kāds ugunsdzēsējs devies pensijā. Ilzei nācies veidot arī ēku un tiltu zīmējumus uz piparkūkām – tā tapušas piparkūku gleznas ar Ogres novada Kultūras centra, Madlienas baznīcas, kādas viesnīcas Īrijā attēlu un vēl daudziem citiem. Studijas saimniece stāsta, ka sarežģītākus pasūtījumus parasti sagatavo divos eksemplāros – ja nu ar vienu kaut kas atgadās.

Zīmējumi – autores roku darbs

Ilze atklāj, ka šajā darbā ļoti svarīgas ir mākslinieciskās iemaņas. Viņa pati zīmēšanu speciāli nav apguvusi, bet tā viņai padevusies no bērnības. „Kad biju maza, palaidnīga meitene, lai mani nomierinātu, mamma iedeva man zīmēšanas bloku un zīmuļus. Tas mani aizrāva un patika. Visur, kur esmu strādājusi, esmu arī strādājusi kā noformētāja, taisījusi sienas avīzi,” atklāj piparkūku feja. „Daudzi manus zīmējumus salīdzina ar Margaritas Stārastes zīmējumiem.  Atklāti sakot, es esmu no viņas iedvesmojusies. Caur šiem darbiem jūtama mākslinieces labsirdība, dvēsele. Man arī visvairāk patīk zīmēt smaidošus tēlus – cilvēciņus, rūķus, dzīvniekus.” Vaicāta, kas ir piparkūku aktualitāte, Ilze atklāj, ka tas atkarīgs no gadalaika un svētkiem, kā arī no populārākajām multfilmām.

Piparkūku ceptuvē top gan piparkūkas bez glazūras – kā mazi cepumiņi, gan ar glazūru, cep arī plānus piparkūku cepumus ar sēkliņām – čipsīšus. „Piparkūku mīklai pievienojam tikai dabīgas izejvielas, tajās nav neviena e burtiņa,” lepojas Ilze, „visas garšvielas iegādājamies Latvijā, turklāt glazūra tiek pagatavota tikai no dabīgām sulām. Ogas tiek uzglabātas lielā saldētavā, lai būtu pieejamas visu gadu. Lai arī krāsas nav spilgtas, tomēr dabīgas un ļoti garšīgas. Tas arī nemazina piparkūku lietošanas termiņu. Ilze atklāj, ka visas pārbaudes norāda uz to, ka trīs mēnešu laikā Ķeipenes gardumam nemainās ne garša, ne krāsa, ne smarža.

Ķeipenes piparkūkas var iegādāties studijā, lielākajos gadatirgos un pilsētu svētkos,  lielākajos “Rimi” veikalos Rīgā, “Klēts” stendos. Uz vietas Ķeipenē var nopirkt arī svaigu mīklu. Uz tikšanos!

© Ruta Olte, 29.03.2021.

Informācija aktualizēta 29.03.2021.
Foto no “Ķeipenes piparkūku studijas” arhīva.