Incēnu pilskalns – Vītiņu pagasts, Dobeles novads

Ar Avīknes upīti un grantēto ceļu atdalītas, viena otrai pretim slejas divas Dobes kalnu kaupres – Incēnu  (Dobes) pilskalns un Mežakalns. Incēnu pilskalns ir sens zemgaļu pilskalns, Dobenes zemes centrs un galvenais nocietinājums. Tiktāl šaubu vēsturniekiem nav, tomēr par šo vietu ir arī pietiekami daudz pieņēmumu un viedokļu.

Vītiņu pagasts, Dobeles novads, GPS 56.50005, 22.74360

Incēnu jeb Dobes pilskalns atrodas 5 km no Auces-Ezeres lielceļa (P96), netālu no Kokmuižas, Avīknes upes krastos. Tā vāciskais nosaukums agrāk bijis Dobesberg (Dobeskalns). Incēnu vārds radies daudz vēlāk no blakus esošajām Incēnu mājām. Pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Dobes kalni ir bijis apmēram 2 km garš paugurs. Senais zemgaļu pilskalns ierīkots, daļēji pārveidojot vienu no Dobes kalnu paugurgrēdas pakalniem. Tas ierīkots, mākslīgi uzberot valni un izveidojot četrstūrainu pilskalna formu ar stāvām malām gandrīz 7 m augstumā. Apkārtnes līdzenajai ainavai Incēnu pilskalns ir neparasti stāvs un gluds veidojums, kura viens gals ir apslēpts kuplā krūmu un koku pudurī. Tā vien gribas pa iemīto taciņu uzkāpt un palūkoties uz lauku plašumiem un Lietuvas rūpnīcu dūmeņus saskatīt.

Rakstītos avotos pilskalns pirmoreiz minēts 1272. gadā Zemgales dalīšanas līgumā. Pilskalns 13. gadsimtā varētu būt bijis Dobes pilsnovada senais centrs un galvenais nocietinājums. Austrumu daļā atradusies senpilsēta, par ko liecina biezais kultūrslānis ar lausku un senlietu atradumiem.  Ernests Brastiņš, kurš 1923. gadā pētījis pilskalnu, bijis pārliecināts, ka tieši šeit, nevis Lietuvā, kur itin netālu no Jonišķu -Žagares ceļa uzstādīta piemiņas zīme, ir atradusies Sidrabenes pils.

Otrpus ceļām un Avīknes upītei atrodas vēl viens pilskalns – Mežkalna pilskalns. Diemžēl to gan nevar ieraudzīt, – tik pamatīgi tas kokos ieslēpies. Arī tas ir veidots mākslīgi, upītes pusē nocietinot kalna kaupres galu  ar uzbērumiem un divkāršiem grāvjiem. Kalnā vēl nesen bija pamanāmas seno aizsardzības vaļņu paliekas.

Senatnes pētnieks Augusts Bīlenšteins un daļa pētnieku ir uzskatījuši, ka te atradusies Atskaņu hronikā minētā Dobes pils, kuru 1259. gadā cēlis Livonijas ordenis. Šo pieņēmumu gan ir apstrīdējis Ernests Brastiņš. Dobes pils hronikā pieminēta sakarā ar to, ka pēc sakāves pie Tērvetes  ordeņa mestrs ir pieņēmis lēmumu uzcelt pili Dobenes novadā. Ordeņa garnizonam iin drīz uzbrucis žemaišu karaspēks, taču kaujā pie Dobes nespējis to ieņemt. 1260. gadā krustneši paši pametuši Dobes pili pēc kaujas zaudējuma pie Durbes.

Pie Mežakalna ir atrasti divi izdaudzinātie Kokmuižas depozīti ar vairāk nekā 1260 senajām lietām.

Teksts un foto: Anita Banziņa

16.09.2021