Pedvāles muižu kompleksi Sabilē

Pedvāle (Pedwalen, Pidole) atrodas Abavas senlejas kreisajā krastā pretim Sabiles pilsētai. Šeit ir bijusi se­na kulta vieta, par ko liecina Elku liepas celms un svētavots. Pirmo reizi hro­ni­kās minēta 1230. gadā (agrāk nekā Sabile) kā senās kuršu valsts Vanemas apdzīvota vieta. Vēlākos laikos te izveidojās muižas, kuru nosaukumi glabā pēdējo baronu vārdus (Brink­pedvāle, Firkspedvāle – abas 1991. gadā īpašumā ieguva tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs, kurš šeit iekārtojis Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeju), un Sabiles mācītājmuiža. Komplekss ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas iekļauts 100 Latvijas aizsargājamo (apdraudēto) kultū­ras pieminekļu sarakstā. Kalps no kalna sauc pārējiem – “Pēdējais vāls pļāvējiem”.

Firkspedvāle (Pidole, Fircks-Pedwahlen)

Pirmais zināmais Pedvāles zemes īpašnieks bija Hanss Kuke, kurš šo īpašumu 14.gs. beigās saņēma no Livonijas ordeņa. Līdz 1939. gadam, kad uz Vāciju repatriējās barons Volfgangs fon Firkss, Pedvālei bija 34 īpašnieki. Firkspedvāles muižas apbūvi veido kungu māja, saimniecības ēkas (vairākas zudušas) un parks, kas izvietojies dziļā un gleznainā gravā.

2019. gadā kungu māja ir atjaunota un te izveidota starptautiskā mākslinieku rezidence “Pedvāle”, kura uzsāks darbu 2020. gada aprīlī.

Briņķpedvāles muiža (Brinken-Pedwahlen)

Bija Kurzemes muiža, kas atradās mūsdienu Talsu novada Briņķu ciemā, svarīga ceļa (Kandava-Sabile-Kuldīga-Liepāja) malā (tagad – Lāčplēša iela). Ansambļa centrā kungu māja (18.gs.). Kādreiz aiz tās atradās barokāls dārzs, no kura pavērās plaša panorāma uz Abavas ieleju (tagad skats pār senleju paveras jau no kungu mājas). Apkārt kungu mājai 18 ha liels parks. Muižai bijis ķieģeļu ceplis, spirta brūzis un ūdensdzirnavas. Apbūvē ietilpst arī kalpu māja, staļļi, kūtis un dāre. Šīs ēkas izceļas ar īpaši sabalansētām proporcijām, bet diemžēl dažas no tām ir drupas, citas avārijas stāvoklī.

Brinkenu dzimta Latvijas teritorijā ieradās 16. gadsimtā. Muižu īpašnieks (kā sauca?) saņēma 18.gs. 2.pusē kā dāvanu kāzās ar Adelīnu fon Birkenu (bijusi igauņu izcelsmes). Viņiem bija pieci bērni (2 dēli, 3 meitas). Šeit dzimusi vācbaltiešu rakstniece Ģertrūde fon den Brinkena (Gertrud von den Brincken, 1892-1982).

1931. gadā barons miris, apglabāts Brinkenu kapos (tajos vēlāk apglabāti Pirmā pasaules kara kritušie latviešu, vācu, krievu kareivji, jo muižā bija hospitālis). Ir saglabājusies aleja no pils uz kapiem. Ir arī Brinkenu dzimtas kapliča Rembulītes malā.

Pēc Agrārās reformas muižā atradās Briņkpedvāles pamatskola un spirta dedzinātava. Barona ģimene 1939. gadā repatriējās uz Vāciju, saņemdama kompensāciju no Latvijas valsts par zemi un ēkām. Pēc Otrā pasaules kara te atradās Sabiles konservu fabrikas palīgsaimniecība un kopmītnes. 1972. gadā muižas ēka palika tukša. Muižas komplekss ir Valsts aizsargājams kultūras piemineklis.

Sabiles mācītājmuiža

Daļēji saglabājusies mācītāja māja (1802). Izcili ainaviskā vieta ļauj skatīt Sabiles pilsētu un senlejas pretējo pusi.

Informācija aktualizēta 10.04.2020.

Saistītie raksti:

  • Sabile – pilsētas ceļvedis

Atrodi naktsmājas Sabilē!



Booking.com