Briņģu muiža – Drustu pagasts, Smiltenes novads

1777. gada 17. janvārī kapteinis un flīģeļadjutants Kristians Fridrihs fon Bergs un viņa tēvs ģenerālis-anšefs Magnuss Johans fon Bergs Drustu muižu kopā ar Gatartas, Jaundrustu, Auļukalna un Briņģu muižu par 60000 sudraba rubļiem pārdeva majoram Adrianam Baltazaram fon  Hagemeisteram, kura tēvs pulkvedis Adrians Baltazars fon Hagemeisters jau agrāk  bijis Drustu muižas nomnieks  un 1768. gadā ieguva ķīlas tiesības uz šo muižu.

1783. gada 3. maijā majors Adrians Baltazars fon Hagemeisters par 75000 sudraba rubļiem Drustu muižu cedē savam brālim majoram Kārlim Justīnam fon Hagemeisteram, kurš savukārt 1783. gada 26. jūnijā muižu cedē savam brālim Polijas pulkvežleitnantam un Prūsijas kambarkungam Nikolausam Kristofam fon Hagemeisteram.

Nikolauss Kristofs fon Hagemeisters 1795. gada 11. martā atdalīja no Drustu muižas kā patstāvīgu muižu Auļukalna muižu ar Buļu pusmuižu un ieķīlāja par 14000 Alberta dālderu uz 50 gadiem kornetam Johanam Mihaelam Tolam, un 1795. gada 30. septembrī, vienojoties ar savu dzīves biedreni Katarinu, dzimušu fon Rautenfeldi, Briņģu muižu kā patstāvīgu muižu par 10000 Alberta dālderu pārdeva kolēģijas asesoram Johanam fon Veisam (Weiß).

1846. gadā pēc kolēģijas asesora Johana fon Veisa un viņa sievas Annas Juliannas, dzimušas grāfienes Zīversas (Sievers) nāves, Briņģu muižu mantoja viņu meita Anete fon Veisa. 1852. gadā saskaņā ar Anetes von Veisas testamentu muižu mantoja viņas māsa ģenerāļa atraitne Emma fon Daņilova.

Saskaņā ar 1890. gada 5. oktobra mantojuma dalījuma līgumu, kas noslēgts starp mirušās   Emmas  fon   Daņilovas,  dzimušas  Veisas,  mantiniekiem  Mihailu,   Vasiliju, Vladimiru fon Daņiloviem un Aleksandrinu (Aleksandru) Meieri, dzimušu Daņilovu, pilnas īpašuma tiesības nostiprinātas Vladimiram fon Daņilovam, kas nostiprināts zemesgrāmatā 1890. gada 8. oktobrī.

Saskaņā ar 1904. gada 9./21. janvāra pirkuma-pārdevuma līgumu, kas noslēgts ar mirušā muižnieka Vladimira Daņilova Pāvela dēla mantiniekiem: ģenerāladjutantu Mihailu Daņilovu Pāvela dēlu, muižnieku Georgiju fon Meieru Henriha dēlu, grāfieni Olgu fon Zīversu (Sievers), dzimušu Daņilovu, Vasilija meitu, Nadeždu, Veru, Jekaterinu, Mihailu, Sergeju, Dmitriju, Nikolaju, Tatjanu Daņiloviem Vasilija bērniem, Briņģu muižu īpašumā iegūst juridisko zinātņu kandidāts, goda pilsonis Kārlis Kohs Ernesta dēls par 35000 rubļu, kas nostiprināts zemesgrāmatā 1904. gada 26. janvārī.

Kārļa Koha saimniekošanas laikā Vidzemes muižnieku kredītbiedrība veikusi Briņģu muižas pārbaudi un 1904. gada 13. jūlijā uzskaitītas šādas ēkas:

  • akmens mūra kungu māja, jumta segums – uz dēļiem klāti dakstiņi,
  • koka ledus pagrabs ar šindeļu jumtu,
  • akmens mūra lopu kūts zem viena jumta ar barības šķūni, lopu kopēja dzīvokli, jumts šindeļu,
  • akmens mūra vāgūzis un stallis ar šindeļu jumtu,
  • darbarīku šķūnis, koka ar akmens mūra stabiem, jumts šindeļu,
  • koka kalpu lopu kūts ar šindeļu jumtu,
  • koka veļas mazgātava un pirts, jumts dakstiņu,
  • koka rija ar šindeļu jumtu,
  • koka kalpu klēts ar šindeļu jumtu,
  • akmens mūra kalpu dzīvojamā ēka ar dakstiņu jumtu,
  • akmens mūra muižas klēts ar dakstiņu jumtu,
  • akmens mūra ūdensdzirnavas ar šindeļu jumtu,
  • koka dzirnavu klēts ar šindeļu jumtu,
  • koka ar akmens mūra stabiem dzirnavu staduls, jumts šindeļu,
  • koka smēde ar dzīvokli, jumts dakstiņu,
  • koka dzirnavu lopu kūts ar šindeļu jumtu,
  • koka piedarbs (Handklete) ar dakstiņu jumtu,
  • koka labības šķūnis ar šindeļu jumtu,
  • koka malkas šķūnis ar šindeļu jumtu.

Rihards fon Prīcs (Prietz) bijis pēdējais zemesgrāmatā ierakstītais īpašnieks līdz pat agrārai reformai Latvijā.

Informāciju apkopojusi Drustu novadpētniecības muzeja vadītāja Ieva Lejmalniece.

Informācija aktualizēta 08.06.2021.


Rezervē naktsmājas



Booking.com