Stacijas iela 36, Kārsava, Ludzas novads, GPS: 56.791563, 27.679445, +371 65 733 327
Krāšņs krievu koka arhitektūras tradīcijās būvēts dievnams. Baznīcai ir ļoti izteiksmīgs interjers un teltsveida zvanu tornis ar sīpolveida kupolu. Otrs – lielāks – kupols atrodas uz draudzes telpas jumta. No Sibīrijas ciedra veidotie kupoli atgādina īstus čiekurus.
Jautājums par nepieciešamību izveidot Kārsavas pareizticīgo draudzi pirmoreiz tika ierosināts 1901. gadā. Tas bija saistīts ar to, ka kaimiņdraudzes atradušās visai tālu. Saskaņā ar Sv. Sinodes lēmumu 1911. gadā tika dibināta Kārsavas baznīcas draudze. Jaunās draudzes dibināšanas iniciatori bija latviešu misionārs priesteris Pēteris Liepiņš un vietējais advokāts Gavriils Timjāns. Jaundibinātajā draudzē iekļāvās arī daļa Mērdzenes baznīcas locekļu, Kārsavas un Gauru pagasta pareizticīgie, kopskaitā līdz 1500 cilvēku.
1911. gadā Kārsavas draudzes skolā ierīkoja pagaidu dievnamu un uzbūvēja altāri. Jaunas baznīcas celtniecībai jau 1910. gadā bija nodibināta komiteja, kas nodarbojās ar nepieciešamo līdzekļu vākšanu Krievijā. Pusotra gada laikā tika savākti 25 tūkstoši rubļu, bez tam valsts kase piešķīra 15 tūkstošus rubļu. Par šiem līdzekļiem 1912. gadā uz atsavinātās Mālnavas muižas zemes (2 ha) uzbūvēja draudzes mājas mācītājam un psalmotājam. Dievnama celtniecības darbi ievilkās – sākumā iekšējo domstarpību dēļ, bet pēc tam – sakarā ar 1914. gadā sākušos Pirmo pasaules karu.
Sākot ar 1917. gadu, Kārsavas pareizticīgo draudzē kalpoja Vidzemes latviešu izcelsmes pareizticīgo mācītājs Aleksandrs Vickops un viņš pārveidoja mācītāja māju par baznīcu un 1919. gadā iesvētīja to par godu Sv. Polockas Eufrosīnijai. Tas bija saistīts ar to, ka 1910. gadā Eufrosīnijas pīšļus no Kijevas pārveda uz Polocku, bet Kārsava (tāpat kā Polocka) tajā laikā atradās Vitebskas guberņā. Arī Kārsavas baznīcā atrodas maza daļiņa no kņazienes Eufrosīnijas pīšļiem. 5. jūnijs ir Eufrosīnijas nāves diena un Kārsavas pareizticīgo draudzei šī ir īpaša diena. (Svētā dzīvoja 12. gadsimtā Polockas kņazistē, ir Krievzemes sieviešu mūķeņu dzīves aizsācēja un aizbildne, tiek uzskatīta par Baltkrievijas aizbildni).
1932.-1938. gadā draudzes priestera Dmitrija Zaharova kalpošanas laikā tika pārbūvēts zvanu tornis un kupols, virs altāra uzstādīts krusts, dievnams apšūts ar dēļiem un nokrāsots, tam visapkārt uzbūvēts žogs un iestādīti kociņi.
Pēc Otrā pasaules kara draudze turpināja darboties. 1982.-2011. gadā draudzē kalpoja tēvs Viktors Mamontovs (no 1985. gada – arhimandrīts), kas krievu pareizticīgo pasaulē ir bijis viens no redzamākajiem garīgajiem tēviem. Viņš ir autors vairākām grāmatām un rakstiem, kas veltīti Krievu Pareizticīgās Baznīcas vēstures jautājumiem. Tēvs Viktors bija liels Dieva pielūdzējs un viņam apkārt izveidojās stipra un ticīga draudze. 1985. gadā, tēva Viktora kalpošanas laikos, notikuši vērienīgi baznīcas restaurācijas darbi. Dievnama ēku rekonstruēja krievu sakrālās koka arhitektūras tradīciju garā un tā ieguva tagadējo veidolu. Darbus veica Rīgas, Pleskavas un Maskavas amatnieki.
Šobrīd draudzē kalpo tēvs Aleksejs Vinogradovs.
Periodiski pārbūvējot un remontējot baznīcu, tās unikālais autentiskums ir zudis. Tomēr baznīcā ir saglabājušās retas 17.-19. gadsimta svētbildes un citi kulta piederumi.
- https://lpr.gov.lv/lv/2019/sogad-karsavas-sirdsskaidras-eufrosinijas-pareizticigo-baznica-atzime-savu-simtgadi/
- https://www.russkije.lv/lv/lib/read/saint-yefrosinya-church.html
- https://latgale.travel/listing/karsavas-sirdsskaidras-eufrosinijas-pareizticigo-baznica/
- https://sobory.ru/article/?object=23514
- https://vitroshop.livejournal.com/48091.html
- https://lv.wikipedia.org/wiki/Polockas_Eifrosīnija
Paulis Stars, 06.12.2021.
