Bērzes baznīca – Bērzes pagasts, Dobeles novads

Nelielā Bērzes ciema galvenā dominante ir staltais luterāņu dievnams – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievnams celts kā koka ēka 1743. gadā un pārbūvēts 1820. gadā. Bērzes baznīcas vārds ir cieši saistīts ar Kārli Ulmani, jo tajā viņš gan kristīts, gan iesvētīts.

Bērze, Bērzes pagasts, Dobeles novads, GPS 56.68549, 23.43952.

Vietējie ļaudis mēdz ironizēt, ka pēc skolas slēgšanas Bērzē ir palikusi tikai baznīca un kapi. Patiešām, ne vairs veikaliņa, ne bibliotēkas, vispār gandrīz nekā. Arī baznīcas draudze ir pamatīgi sarukusi, un tomēr baznīca pamazām top remontēta, ir nomainīts jumts.

Baznīcas vēsture kopš hercoga laikiem ir plaši aprakstīta brāļu Jāņa un Kārļa Straubergu sastādītajā krājumā “Bērzmuiža un viņas vēsture”, kas izdots Rīgā 1939.gadā. Dievnams celts kā koka ēka 1743. gadā un pārbūvēts 1820. gadā pēc Kurzemes guberņas arhitekta H. E. Pihta projekta. Celtniecības kļūdas dēļ 1821. gadā sabrucis baznīcas tornis. Baznīca atkal remontēta un pārbūvēta 1849. un 1887. gadā.

Laikā no 1923. līdz 1924. gadam baznīcu nācās vēlreiz atjaunot, jo tā bija stipri sagrauta Pirmajā pasaules karā. Diemžēl baznīca cieta arī Otrajā pasaules karā, kad bojā gāja visa tās iekārta un interjers. Dievnama tuvumā sprāgusī bumba daļēji sagrāva tā portālu un draudzes telpas sienas, torņa un draudzes telpas jumta konstrukcijas.

Īpaši smagi cieta baznīcas tornis. Bērzes iedzīvotājiem izdevās izglābt zvanu, kurš atkal uzstādīts atjaunotās baznīcas tornī. Zvans ir īpašs, jo 1939.gadā to baznīcai ar veltījumu dāvināja prezidents Kārlis Ulmanis. Zvanā iegravēti Kārļa Ulmaņa vārdi “Mana tauta, tevi saucu. Tu nāci. Palieci modra. Augsti sniegsi saulei pretī.”

Bērzes baznīcas vārds ir cieši saistīts ar Kārli Ulmani, jo tajā viņš gan kristīts, gan iesvētīts. Baznīcai tuvējos Bērzes kapos apglabāti viņa vecāki un tuvinieki, tajos vēlēšanos atdusēties bija izteicis arī viņš pats. Tā kā K. Ulmaņa kapavieta palika neatrasta, kapos viņam izveidota piemiņas vieta.

Pēckara laikā baznīcas atjaunošana sākās 1949. gadā, bet pēdējie remontdarbi pabeigti 1958. gadā. 1985. gadā atjaunots arī baznīcas tornis. Apmeklētāji, iepriekš vienojoties, var uzkāpt tornī, lai tuvumā aplūkotu lielo zvanu un no augšas pārskatītu apkārtni. Baznīcā saglabājies arī  18. gadsimtā būvētais harmonijs.

Teksts un foto: Anita Banziņa, 18.11.2021