Carnikava

Ciemati

Carnikavas Tūrisma informācijas centrs:
Stacijas iela 5, Carnikava, + 371 29 326 285, [email protected],
http://www.tourism.carnikava.lv/

Carnikava ir vairāk nekā 800 gadu sena apdzīvota vieta Ādažu novadā, Carnikavas pagasta centrs. Atrodas Vidzemes rietumos netālu no Gaujas ietekas Rīgas jūras līcī tās kreisajā krastā.

Carnikavas nēģus uzskata par latviešu delikatesi! Te nēģis ir gan simbols, gan peļņas avots, gan vēstures veidotājs. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no vācu: Neunauge – ‘deviņacis’). 20. gadsimta 20. un 30. gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par “nēģu karalisti”. Apaļmutnieks upes nēģis (Lampetra fluviatilis) pieder bezžokļaiņu Agnatha virsklases nēģu klasei, tas ir pat miljons gadu sena suga.

Nēģu svētki ir vērienīgākie svētki Carnikavā, ko ik gadu svin augustā, atzīmējot nēģu zvejas sezonas atklāšanu, kura ilgst līdz 1. februārim. Dienas laikā notiek amatnieku tirdziņš, svētku gājiens, sportiskās aktivitātes, laivu parāde, muzikantu koncerts, nēģu ātrēšanas sacensības. Viens no svētku nozīmīgākajiem notikumiem ir Carnikavas nēģu zupas vārīšana 400 litru lielā katlā.

Gaujā no jūras iepeld nārstot laši, vimbas un nēģi, tāpēc jau kopš seniem laikiem pie grīvas pastāvējis zvejnieku ciemats. Carnikava, Sernikon, Zarnikof, Zarnikau… Cauri laikiem šis vārds dažādi skanējis, to daudzinājuši gan līvi, gan vācieši, zviedri, poļi un krievi. 19. gadsimta pirmajā pusē Carnikavu latviešu valodā sauca par Sānkauli, Krišjānis Barons rakstīja – Sānkeaute.

Jūra un Gauja, pie kuras veidojās un auga Carnikava, deva tās iedzīvotājiem iztikšanu, bet nesa arī bēdas. Postoši plūdi, kuru laikā Gauja pat mainīja gultni, ceļojošās kāpas, kas apraka mežus un mājas, – to visu nācās pārdzīvot tiem, kas apmetās skaistajā vietā pie Gaujas ietekas jūras līcī. Bet cilvēki nepadevās.

Carnikava atrodas senās Kubeseles novada lībiešu zemē. 1211. gadā Indriķa Livonijas hronikā minēts, ka vietā, kur Gauja ieplūst jūrā, pulcējies lībiešu karaspēks. Vācieši to saukuši Koivemundi (upes mute), paši lībieši šo vietu dēvējuši par Sarnikau (ošleja).

Carnikavas muiža

16. un 17. gadsimtā muižai bija dažādi saimnieki: poļu kundzības laikos Johans Minsters (no 1566) un Ludolfs fon der Brinkens (no 1588). Zviedru laikos: ģenerālkambarkungs Didrihsons un majors Pauls Vulfs. 1674. gadā muižu ieguva landrāts Gustavs fon Mengdens.

Carnikavas kā apdzīvotas vietas sākums saistīts ar lielu Gaujas salu, uz kuras grāfs Ernests Reinholds fon Mengdens 18. gadsimta beigās uzcēla greznāko muižu Vidzemē, kas sava krāšņuma dēļ tika dēvēta par Meņģeles pili. Tās saimnieki kļuvuši zināmi arī ar pirmo zivju audzētavas izveidi Krievijas impērijā (to 1880. gadā dibinājis zivkopības speciālists A. Kiršs), kā arī zivju konservu fabriku.

Nēģu un lašu zveja, šķirnes zirgi un govju ganāmpulks nodrošināja muižai ienākumus, kas gan mazinājās, mainoties saimniekiem. Saimnieciskās aktivitātes atjaunojās, kad muižu 1906. gadā nopirka rūpnieks Heinrihs Gēgingers. Viņš attīstīja arī zivju konservu ražošanu un plānoja izveidot Carnikavu par pirmšķirīgu kūrortu, izmantojot cara valdības projektētā dzelzceļa paredzamās transporta priekšrocības. Bet visiem plāniem svītru pārvilka Pirmais pasaules karš. Tā beigās – 1917. gadā – tika nodedzināta arī Carnikavas muižas pils un citas ēkas.

Starpkaru periodā saimnieciskās un kultūras dzīves augšupeju nodrošināja gan zvejnieku individuālais darbs, gan Zvejas rūpniecības sabiedrības darbība. Zirgu pajūgu un laivu vietā cilvēkus uz Rīgu veda autobuss, no 1933. gada – arī vilciens. Attīstījās tūrisms, un rudeņos uz Carnikavu devās speciāli Nēģu vilcieni. Atbraucējus iepazīstināja ar nēģu zveju un apstrādi, organizēja cepto nēģu degustāciju. Un tad kārtējais kritiens atpakaļ – Latvijas okupācija un Otrais pasaules karš izklīdināja un iznīcināja Carnikavas iedzīvotājus, pārtrauca saimniecisko attīstību, nobremzēja labi iesāktās kultūras aktivitātes.

Padomju laiki un mūsdienas

Bet ne velti Carnikavas zvejnieku raksturu ir rūdījusi dzīve pie jūras. Ar pavēli “no augšas” izveidotais kolhozs drīz vien kļuva par vienu no turīgākajām kolektīvajām saimniecībām Latvijā. Savu lielāko uzplaukumu z/a “Carnikava” piedzīvoja 70. gados, kad zveja notika Gaujā, Baltijas jūrā un Atlantijā, zivju fabrikā ceptie nēģi un citu zivju konservi bija pieprasīti Maskavā un Ļeņingradā, un dārzniecībā audzētie ziedi greznoja daudzu puķu veikalu skatlogus. Carnikavā uzcēla jaunu skolu, bērnudārzu, tirdzniecības centru, pasta ēku un daudzdzīvokļu mājas. Lai jauno ciematu pasargātu no plūdiem, gar Gauju uzbūvēja aizsargdambi. Arī zvejnieku privātmājas auga kā sēnes pēc lietus, cenšoties apiet striktos padomju laika dzīvojamās platības lieluma ierobežojumus.

Līdz 1949. gadam Carnikava bija Ādažu pagasta centrs. 1945. gadā Ādažu pagastā tika izveidots Carnikavas ciems, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Carnikavas pagasts Rīgas rajona sastāvā izveidots 1992. gadā, kad no Ādažu pagasta tika atdalītas zvejnieku kolhoza «Carnikava» zemes un vasarnīcu ciemi gar šoseju P1. 2006. gadā pagasts tika reorganizēts par novadu, kuru 2021. gadā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā pievienoja Ādažu novadam kā Carnikavas pagastu.

  • Pirmo tautasdziesmu latviešu valodā publicējis Carnikavas mācītājs, ķecerīgais Tērbatas Universitātes profesors Fridrihs Meins.
  • gadā celtā Carnikavas baznīca bija visvecākā koka baznīca Latvijā, kas celta Vidzemē līdz 2017. gada 10. decembrim, kad baznīcu nodedzināja.
  • Apskates objekti: http://www.tourism.carnikava.lv/apskates-objekti
  • Nēģu cepēji: http://www.tourism.carnikava.lv/carnikavas-negi
  • Ādažu novads
  • Nēģu cepējs “Zibs”
  • Radošā darbnīca “Cakotava”
  • Piemiņas vieta 1941. gadā bojāgājušajiem ebrejiem
  • Carnikavas dzelzceļa stacija
  • Skulptūra “Atceroties”
  • Dzelzceļa tilts pār Gauju
  • Tēlnieka Helmuta Āķa veidotais saules pulkstenis
  • Tautas nams “Ozolaine”
  • Carnikavas muižas parks
  • Nēģu cepējs “Krupis”
  • Boards You SUP dēļu noma
  • Carnikavas promenāde
  • Zirgu stallis “Poči”
  • Carnikavas Novadpētniecības centrs
  • Kājāmgājēju un velosipēdistu tilts pār Gauju
Informācija aktualizēta 10.01.2022.
Attēls: https://lv.wikipedia.org/wiki/Carnikava

Lejupielādējams maršruta ceļvedis:
VIDZEME: Ainažu šoseja: Rīga – Baltezers – Carnikava – Saulkrasti – Dunte – Liepupe – Salacgrīva – Ainaži