LIETUVA: Aukštaitija

Lietuva => Austrumu daļa (Aukštaitija) => Informācija par novadu

Karte:  http://ahealthyllifestyleforahealthyworld.com/wp-content/uploads/2013/04/400px-Lithuania_regions_map.png

Austrumlietuvu mēdz dēvēt par Lietuvas Šveici. Šeit starp mežiem zvīļo sim­tiem ezeru un ezeriņu. Te gan nav augstu, klinšainu kalnu, toties ezeri ūdens tī­ru­ma un dzidruma ziņā tik tiešām neatpaliek no Šveices ezeriem.

AUKŠTAITIJA ir Lietuvas lielākais novads, te ir īpaši gleznainas un izteiksmīgas reljefa formas. Nosaukums cēlies no vārda “augsts” – novada A daļa ir pakalnu pārbagāta. Šeit skatāmi arī Lietuvas ievērojamākie ezeri: dziļākais – Tauragna, lielākais – Drūkšu un garākais – Dubiņģu. Aukštaistijas un kaimiņos esošās Latgales ezeri ir viena un tā paša aizlaikos kūstošā ledāja “darbs”. Pie Latvijas robežas Stelmužē atrodas Lietuvas vecākais ozols, bet Anīkšču apkārtnē otrais lielākais valstī dižakmens Puntuks.

Iespējams, ka reljefs ir ietekmējis šejieniešu mentalitāti – pārējie lietuvieši ir pārliecināti, ka aukštaitis, lecot ar izplētni pat pirmoreiz mūžā, domā nevis par to, kā pareizi piezemēties, bet par to, visas ciemata meitenes redz, cik lieliski viņš izskatās!

http://www.travel.lt/index.php/aukstaitija/20980

Aukštaišu novads (tagadējā ZA-A Lietuvas daļa) – pirmais Lietuvas valsts ko­dols. Ap 11.gs. te izveidojās Lietuvas kunigaitija, kura veiksmīgi attīstīja poli­tis­ko diplomātiju, 12.gs., salīdzinot ar kaimiņvalstīm Krieviju un Poliju, kļuva par spēcīgāko baltu kņazistu.

Pirmo reizi aukstaiši minēti Petra Dusburgieča hronikā, runājot par kunigaiša Vīteņa cīņām, aizstāvot un nostiprinot kunigaitijas teritoriju (1294-1300) – Austechia, terra regis Lethowie (Aukštaitija, lietuviešu karaļa zeme).

Aukštaitija – lielākais Lietuvas etnogrāfiskais reģions. Cilvēki šeit dzīvoja brīvi izvietotās viensētās vai ielu griezumu ciemos – „ūlīčos”, kuros dzīvojamās mājas bija izvietotas gar ceļu, bet saimniecības ēkas izvietotas ciema dziļumā. Aukštaitijas Nacionālajā parkā vel esot tādi 40 eksotiski „dzīvi“ (apdzīvoti) ciemi.

Šī novada tradicionālajos audumos un nacionālajos kostīmos dominē jautras un gaišas krāsas. Šeit tiek dziedātas tūkstošgades aukštaišu dziesmas – sutartines (lietuviešu tautas dziesmu žanrs). Šīs dziesmas ir saglabājušas arhaisko mūzikas un dzejisko formu. Par sutartiņu saderību liecina veca cilme un pilnvērtīga polifoniskā valoda – augsta tā laika muzikālā kultūra. Sutartine – īpaša izteiksme ne tikai lietuviešu, bet arī pasaules folkloristikā. Blakus vokālajai mūzikai Aukštaišu novadā pastāvēja arī ne mazāk savdabīga skuduču (skudutis – lietuviešu tautas pūšamais instruments) un ragu pūšamo instrumentu polifonija.

Interesanti, vai aukštaiši vispirms sāka dziedāt vai alu garšot? Jo Aukštaitija, it sevišķi Biržu rajons – ir alusdarītavu novads. Biržu pilī ir Alus muzejs, taču alu izgaršot variet pat no trijām pilsētā esošajām alus darītavām. Citā Aukštaitijas pilsētā – Utenā ir liela alus darītava „Utenos alus“. Un bagātīgais aukštaišu kulinārijas mantojums ir Eiropas kulinārijas mantojuma biedrs. Tādēļ, ja vēlēsieties izbaudīt reģiona tradicionālos ēdienus, lūkojiet, kur norāda zīme „Kulinārijas mantojums. Aukštaitija“.

Šodienas Aukštaitija ir ievērojama ar izlokšņu, dzīves veida un etnokultūras mantojuma raibumu, jo tā ir mantojusi trīs lielus etnisko darinājumus – Sēlas, Nalšas un Žiemgalas matojumu. Iespējams tas ir noteicis dažādo reljefu, ar ezeriem, mežiem un uzkalniem bagāto dabu, katru ciemu pārvērtusi par mazu atsevišķu pasauli? Runā, ka ļoti tēlainā daba izveidojusi arī jautro aukštaišu raksturu. Aukštaitija vēl tiek saukta arī par dzejnieku un stāstītāju (pasakorių) novadu.

Kulinārijas mantojums Aukštaitijā

Jums ir interesanti, ko ēd vietējie iedzīvotāji? Sameklējiet kulinārijas man­tojuma zīmi un tā jums parādīs vietas – veikalus, kafejnīcas, restorānus, ēdienu izgatavotājus un pārstrādātājus, – kur atradīsiet kaut no izgatavotu pēc mammas vai vecmammas receptēm no Aukštaitijas reģionā uzaudzētajām izejvielām.

 Eiropas kulinārijas mantojuma tīkls izveidots, lai tūristi bez problē­mām varētu izgaršot reģionu ēdienus visā Eiropā. Kulinārijas mantojuma koncepcija tika izveidota 1995.g. DA Skonē, Zviedrijā un Bornholma salā, Dānijā. Ideja bija tik ļoti pievilcīga, ka 1998.g. izveidots Eiropas reģionu kulinārijas mantojuma tīkls. Tagad tā uzņēmējdarbībā piedalās jau vairāk nekā 20 reģioni. Aukštaitijas reģions pievienojās 2001.g.

Kas ir kulinārijas pieredze? Var minēt dažus piemērus: restorāna īpašniekam blakus restorānam pieder garšvielu augu un zālīšu dārzs un saviem ciemiņiem pa dārzu gatavo ekskursijas, stāsta par garšvielu pielietojumu ēdienu izgatavošanā; zvejnieks piegādā tradicionālos zivju ēdienus senatnīgā istabā un stāsta par zvejnieka piedzīvojumiem; kulinārijas maršruts ir tas, kurš apmeklētājus iepazīstina ar reģionā izgatavojamo produkciju un raksturīgos tradicionālos ēdienu un tml.

Kulinārijas pieredze – tas ir ne tikai tas, ka izskatās un kā garšo ēdiens, bet arī pasniegšanas veids un lietotāja saintriģēšana.

 

Aukštaiši

http://www.liis.lv/lvn/texti/augst.html

Baltu tauta, kas apdzīvoja mūsdienu Lietuvas vidusdaļu. Tur viduslaiku avo­tos minēti Upītes, daļēji Medininkes, Karšuvas un Deltuvas novadi jeb zemes. Zīmīgi, ka 13.gs. rakstītajos avotos aukstaiši kā atsevišķa tautība nav minēta. Tās iedzīvotājus hronisti sauc par lietuviešiem. Aukštaitija, aukstaiši jeb aug­stie­nes lietuvieši pieminēti tikai dažos 14.gs. dokumentos. Vēsturnieki tāpēc joprojām nevar vienoties: vai aukstaiši uzskatāmi par lietuviešiem vai atsevišķu etnosu? Balstoties uz arheoloģisko pētījumu rezultātiem, vairums pētnieku viņus uzskata par atsevišķu tautību, lai gan tuvu radniecīgu lietuviešiem, sēļiem un latgaļiem. Jau 14.gs. aukstaiši saplūda ar pārējiem lietuviešiem.