Siguldas koka spieķis

Spieķu darināšanai Siguldas apkārtnē ir vairāk nekā divsimt gadu sena vēsture. 19. gadsimtā izdotajos ceļvežos teikts, ka “pastaigai pa Siguldas gravām lieti noderēs spieķis, ko var iegādāties no kāda zēna.” Sākotnēji spieķu izgatavošana bijusi pavisam vienkārša – taisnai lazdas vai krūkļa nūjai nomizots un izliekts viens gals – rokturim. Pārējā spieķa daļa palikusi nemizota. Pēc tam, kad 1889. gadā tika uzbūvēta dzelzceļa līnija Rīga-Valka, visā reģionā sākās tūrisma uzplaukums, un daudz cilvēku devās uz Siguldu, lai izstaigātu Gaujas senlejas takas. Šai nodarbei labi noderēja spieķis.

20. gadsimta sākumā, kad Sigulda attīstījās par pansiju un vasarnīcu centru un pastaigas pa Siguldas muižas īpašnieka kņaza Kropotkina ierīkotajām tā sauktajām “Alpu takām” kļuva īpaši populāras, spieķu izgatavošana un pārdošana kļuva par nozīmīgu peļņas avotu vietējiem zemniekiem.

Mūsdienās spieķus darina pieci amatnieki, kas arī apmeklētājiem piedāvā izdzīvot spieķa izgatavošanas procesu. Savukārt, 2007. gadā atklātais Spieķu parks, kas atrodas netālus no “Gaisa vagoniņa”, priecē Siguldas apmeklētājus gan ziemā, gan vasarā.

Siguldas spieķis ir īpašs – tādu neatradīsiet nekur citur pasaulē. 2018. gadā Siguldas spieķa darināšanas prasme kā viena no pirmajām sešām vērtībām tika iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Foto no Siguldas tūrisma centra arhīva.

Publicēts 02.12.2021.
Informācija aktualizēta 02.12.2021.