Jēkabs Ketlers (1610-1682) – Kurzemes hercogs 1642-1682

Ievērojamākais Kurzemes un Zemgales hercogs. Ņemot par paraugu Holandes ekonomiskos panākumus, izveidoja uz eksportu vērstu ražošanu (manufaktūras), kuģubūvi un globālu tirdzniecības tīklu ar Kurzemes kolonijām Āfrikā un Amerikā. Labi pratis latviešu valodu.

Jēkabs dzimis Kuldīgā Kurzemes hercoga Vilhelma Ketlera un Prūsijas hercoga meitas Sofijas Hohencolernas ģimenē. Māte mira dzemdībās, viņa tēvs lūdza Anglijas karalim Džeimsam (Jēkabam) I kļūt par mazā prinča krusttēvu un aizbildni. Jēkabs no divu gadu vecuma Kurzemes princis Jēkabs auga pie mātes radiem Kēnigsbergā un Berlīnē. 1617.g. Kurzemes landtāgs atņēma hercogam Vilhelmam hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja no hercogistes. Jēkabs šajā laikā uzturējās Štetīnes un Berlīnes galmos, no 12 gadu vecuma studēja Rostokas universitātē, vēlāk Leipcigā. 1623.g. pēc tēvoča aicinājuma Jēkabs atgriezās Kurzemē. 1633.g. Polijas karalis atzina Jēkabu par troņmantnieku. 1634.g. Jēkabs devās ceļojumā – ilgāku laiku uzturējās Nīderlandē (Amsterdamā studēja kuģu būvniecību, bet Leidenē – tautsaimniecību un ģeogrāfiju), apmeklēja Franciju, Angliju, Spāniju, Itāliju. Kurzemē atgriezās 1637.g. pavasarī.

1638.g. viņa tēvocis Frīdrihs iecēla Jēkabu par līdzvaldnieku. 1642.g. viņš tika apstiprināts par pilntiesīgu hercogu un ķērās pie radikālām saimnieciskām reformām. Balstīdamies uz merkantīlisma teoriju, Jēkabs muižās uzlaboja lauksaimniecību, attīstīja rūpniecību, tirdzniecību un kuģubūvi. Tika noslēgti tirdzniecības līgumi ar daudzām valstīm.

Hercoga Jēkaba valdīšanas posms pamatoti uzskatāms par hercogistes ziedu laiku. Tika izveidota liela tirdzniecības flote, uzbūvēja vairāk nekā 100 kuģu. Hercoga aizraušanās ar kuģiem veicināja koktēlniecības uzplaukumu – šajā jomā īpaši izcēlās tēva un dēla Sēfrensu darbnīca Ventspilī, kur tapa ne vien kuģu dekori, bet arī izcili darbi Kurzemes baznīcām. Manufaktūrās ražoja visus iespējamos būvmateriālus, darbojās kokzāģētavas, mucinieku darbnīcas, dzirnavas, darvas cepļi, salpetra vārītavas, papīrdzirnavas. No iznomātām raktuvēm Norvēģijā uz Kurzemi veda dzelzsrūdu. Bija labi attīstīta tekstilrūpniecība, darināja arī brokātu un gobelēnus. Visās amatniecības nozarēs bija izcili meistari, jo netrūka pieprasījuma ne muižnieku, ne bagāto pilsoņu vidū.

1645.g. apprecējās ar Brandenburgas kūrfirsta Georga Vilhelma meitu princesi Luīzi Šarloti. Laulībā piedzima deviņi bērni – četras meitas un pieci dēli, arī nākamais Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs un pēdējais Ketleru dinastijas hercogs Ferdinands. Bērniem pieaugot un nodibinot savas ģimenes, paplašinājās Kurzemes hercogu radnieciskās saites ar vairāku Eiropas zemju valdnieku dzimtām. Piemēram, hercoga Jēkaba meitas Marijas Amālijas un Hesenes-Kaseles firsta Karla vecākais dēls Fridrihs 1720.g. kļuva par Zviedrijas karali.

Hercoga Jēkaba politiskās un diplomātiskās aktivitātes atstājušas pamanāmas pēdas Eiropas vēsturē. Viņa laikā Kurzemei bija divas kolonijas – Tobago un neliela saliņa Gambijas upes grīvā Rietumāfrikā (1651.g. uzcēla Jēkabfortu Gambijas upes grīvā, 1654.g. sāka Tobago kolonizēšana Dienvidamerikā, nosaucot koloniju par “Jauno Kurzemi”).

Diemžēl sasniegto un iecerēto izpostīja Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karš. 1658.-1660.g. Jēkabs atradās zviedru gūstā. Šai laikā tika iznīcināta Kurzemes flote un tā zaudēja savas kolonijas. Pēc kara beigām floti atjaunoja un Kurzemei pat izdevās atkarot Tobago salu no Nīderlandes.

Jēkabam bijis arī plāns kolonizēt Austrāliju, kam viņš pat ieguvis pāvesta Inocentija X svētību. Taču drīzā pāvesta nāve pārvilkusi strīpu šiem plāniem. Kopumā ņemot Jēkaba koloniālā politika bija neveiksmīga, bet karš pilnībā sagrāva viņa saimniecību. Pēdējos 20 valdīšanas gados Jēkabs nesekmīgi centās atgūt hercogistes pirmskara saimniecisko līmeni.

1678.-1679.g. ziemā hercogs saslima, ārsti noteica visdažādākās diagnozes un ārstēja pēc daždažādām receptēm, bet hercoga veselības stāvoklis kļuva ļaunāks un viņš sāka klepot asinis. Aizdomās par viņa noburšanu arestēja, pratināja un Bauskā uz sārta sadedzināja hercoga muižas pārvaldnieku Magnusu Luftu (Luhtu). Miris 1682.g. Jaungada naktī 1.janvārī Mītavā.

Saistītās vietas:
Kuldīga – hercoga Jēkaba dzimtā pilsēta, tur uzstādīts vides objekts “Hercoga Jēkaba teleports”
Jelgava