Krūmmellenes z/s “Abullāči” – Brenguļu pagasts, Beverīnas novads

“Abullāči” ir pirmā saimniecība, kas  Latvijā sāka audzēt krūmmellenes komerciālos nolūkos. Pirmos 2050 stādus saimnieks Pauls 1996. gadā atveda no Oregonas štata ASV. Šobrīd ‘’Abullāčos’ ’un tuvējā Maitiņu purvā aug krūmmellenes 7 ha platībā un  dzērvenes 3 ha platībā. Saimniecība piedāvā stādu tirdzniecību, ogu tirdzniecību un pašlasīšanu, teritoriju labiekārtošanu un apzaļumošanu.

Piedāvājums: ekskursija ( tikai ogu laikā), ogu tirdzniecība, arī pašlasīšana, ogu stādu tirdzniecība.

 Pieejamība: ir bezmaksas auto stāvvieta, var piebraukt ar lielo autobusu

Saimniecību veido apbūves gabalā

Saimniecības īpašnieki Pauls Kantāns un viņa māsa Ilze Strazda bērnību pavadīja Valmierā un sauc sevi par Valmieras stiklašķiedras bērniem, jo vecāki strādāja šajā uzņēmumā. Ar laukiem abiem nebija saistības, vienīgi 600 m2 liels mazdārziņš, uz kuru kājām bija jāiet 5 km, kas abiem bērniem nepatika. Sākumā tika audzēti dārzeņi, vēlāk vecāki audzēja tulpes pārdošanai. Ar tulpēm, tik, cik var saņemt rokās, tēvs kopā ar kādu no bērniem ar vilcienu brauca uz tirgu Ļeņingradā.

Vietu, kur izveidota saimniecība, Paulam piešķīra kā apbūves gabalu.  Pauls stāsta, ka tur bijušas tikai drupas, zemi izpirkuši par sertifikātiem. “Abullāči” ir vēsturiskais nosaukums. Blakus ir upe Abuls, un, iespējams, senāk līdz turienei esot atklīduši Igaunijas lāči.

Atved čemodānā no ASV

Krūmmelleņu audzēšanā ir nodarbināta visa ģimene   –  Pauls, viņa māsa Ilze, kas ir atbildīga par grāmatvedību un ogu realizāciju, un dēls Emīls, kas Latvijas Lauksaimniecības universitātē apgūst lauksaimniecības uzņēmumu vadību. Arī Paula vecāki sniedz palīdzīgu roku.

Ideja audzēt Latvijā krūmmellenes radās Paula mammas māsīcai no Oregonas štata ASV. Oregona atrodas tādos pat platuma grādos kā Latvija, un tur audzē krūmmellenes, tāpēc latviešu zemnieki piekrita izmēģināt. Paulu uzaicināja uz ASV iepazīties ar krūmmelleņu audzēšanu. Viņš tur apmeklēja vairākas audzētavas un atgriezās Latvijā ar krūmmelleņu spraudeņiem pilnu čemodānu.

Kad saimnieki sāka tirgot pirmās izaudzētās krūmmellenes, daudzi domāja, ka ogas ir tik lielas Černobiļas starojuma dēļ. Pirmos piecus gadus mellenēm bija pārbaudes laiks, vajadzēja atrast Latvijas klimatam atbilstošākās šķirnes. Šobrīd joprojām audzē tās pašas pirmās piecas šķirnes, kuras atveda no Amerikas.

Z/s ‘’Abullāči-2’’ ir integrētie audzētāji. Tas nozīmē, ka ķīmija mēslošanai, slimību vai kaitēkļu apkarošanai tiek lietota tikai pēc dziļākas izpētes. Tā tiek lietota tad, ja citādi nav iespējams cīnīties ar problēmu. Z/s ‘’Abullāči-2’’ nekad nelieto ķīmiskos līdzekļus profilaksei.

Pauls saka, ka krūmmelleņu audzēšana balstās uz 3 vaļiem: augsnes ph līmeni, vietu un ūdeni. Blakus saimniecībai tek Abuls, un melleņu laukos ir izveidota pilienlaistīšanas sistēma, kas nodrošina regulāru ūdens padevi augiem.

Krūmmelleņu lasīšanas laiks

Ražas laikā, kas sākas jūlija beigās, saimniecība piedāvā pašiem salasīt ogas. Cena par kilogramu ogu ir atkarīga no ražas apjoma un cenas  Latvijā un arī  Polijā. Krūmmelleņu lasītāji brauc ne tikai no tuvējām vietām Vidzemē, bet arī no Rīgas, pat no Ventspils un Liepājas. Ceļotājiem ir iespēja pieteikt ekskursiju, kuras  laikā pastāsta un parāda, kā aug lielogu mellenes.

Saimniecībā ir uzbūvēts ogu pirmapstrādes cehs, kurā ogas tiek atdzesētas, šķirotas un fasētas. Kopā ar pieciem citiem krūmmelleņu audzētājiem Vidzemē, Latgalē un Zemgalē  z/s ‘’Abullāči-2’’ ir izveidojusi kooperatīvu LPKS “Baltijas Ogu Kompānija”

Saimniecība no jūlija vidus darbā aicina sezonas laukstrādniekus  –  melleņu un dzērveņu lasītājus.  Tā labprāt dod darbu arī skolēniem un pensionāriem. Z/s ‘’Abullāči-2’’ atrodas starp Trikātu un Brenguļiem, tāpēc par darbaroku trūkumu nesūdzas. Ogas brauc  lasīt  arī no Valmieras, Strenčiem, Smiltenes un citām vietām.

©  Nora Ozola 06.05.2021.

Informācija aktualizēta 06.06.2021.
Foto no z/s “Abullāči-2 ” arhīva.

Apkārtnē: “Granberry” sukāžu ražotne (10km), Abulkrastu pirts pirts rituāls (3km), Rūtiņu kļava lielākā kļava Baltijā (6km).