Lazdonas muiža

Centra iela 4A, Lazdona, Lazdonas pagasts, LV-4824

arī: Veclazdonas muiža, vācu Alt-Lasdohn

Lazdonas muiža pastāv vismaz kopš 16. gadsimta otrās puses. 17. gadsimtā tās īpašnieki bija Klebeku dzimta, 19. gadsimtā – Budenbroki. 1862. gadā muižu nopirka Pēterburgas izglītības darbinieks Karls (fon) Stankievics, kurš  19. gadsimta 70. gados organizējis muižas jaunās dzīvojamās ēkas celtniecību skaistā vietā Lazdonas ezera krastā.

1904. gadā muižu nopirka Teodors Johans (Jānis) Šmits (1849-1925), kura tēvs Jānis Šmits bijis skolotājs Piebalgā. T. Šmits no 1876. gada bijis dzelzceļu inženieris, arī priekšnieks Dienvidkrievijā. T. Šmita dzīvesbiedre bija no Krievijas, agri mirusi. 1914. gada oktobra sākumā kungu mājā ierīkota karavīru lazarete. Īpašnieks T. Šmits tai atvēlēja 5 telpas ar 20 ārstējamo gultām.

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Šmits ar ģimeni pārcēlies uz Latviju. Agrārreformas laikā viņam muižā atstāta  neatsavināmā daļa ap 72 hektāri un arī kādas 6 ēkas. Tur saimniekojis T. Šmita dēls Mihails, kurš Otrā pasaules kara laikā Lazdonu atstājis. Viņš gan pašā kungu mājā (pilī) nedzīvoja, to izīrēja, bet pats mitinājās baltajā divstāvu ēkā aiz pils.

Pēc Otrā pasaules kara Lazdonā tika izveidota kažokzvēru audzēšanas saimniecība, un pilī bija tās kantoris, vēlāk tur izvietotas arī citas administratīvās iestādes un dzīvokļi. 20. gadsimta 90. gadu pirmajā pusē īpašumu atguva kādreizējo īpašnieku pēcteči, pēc tam ēkas saimnieki vairākkārt mainījās. Sākumā pārpircējiem bijuši dažādi ēkas izmantošanas plāni, kas nav realizēti, un ēka stāv neizmantota un pamesta.

© Teksts un foto: Anita Sane, 03.05.2021.

Publikācija veidota sadarbībā ar