Svētes ezers – Zebrenes pagasts, Dobeles novads

Krūmājiem aizaugušo, purvaino krastu droši sargāts, grūti atrodams un pieejams, mežu vidū vizuļo nelielais Svētes ezers. Tas ir gluži kā tāds dižā, teiksmotā Zebrus ezera mazais brālis. Tikai apmēram puskilometrs tos šķir vienu no otra. Ir jāpāriet vien pāri Elku kalnam un jāpārbrien nelielajam Svētes purviņam, un tur arī būs Zebrus ezers, vareni izpleties plašumā.

Zebrenes pagasts, Dobeles novads, GPS: 56.61479, 22.99245

Senos laikos Zebrus un Svētes ezeri esot veidojuši vienu lielu ezeru, taču, pazeminoties ūdens līmenim, ezera centrālajā daļā esošā sala nošķīrusi tos. Svētes ezeram tikusi mazākā daļa, vien 55 ha ūdens spoguļa, kamēr Zebrus ezers izpleties 420 hektāros. Tagad abus ezerus savieno tikai grāvis.

Lai aizsargātu Zebrus un Svētes ezerus ar apkārtējo ainavu, 1957. gadā tika izveidots dabas liegums “Zebrus un Svētes ezers”, kura kopējā platība ir 935 hektāri. Dabas lieguma galveno daļu aizņem eitrofi ezeri, purvaini meži, avoti un avotu purvi. Nomaļais Svētes ezers ir nozīmīga putnu aizsardzības vieta. To migrācijas laikā atpūtai izmanto caurceļojošās zosveidīgo putnu sugas.

Ezera vidējais dziļums ir 1.3 metri, bet maksimālais dziļums – 2.2 metri. Ezerā ir bagātīgs augājs, kas sadaloties veido arvien biezāku dūņu slāni ezera dibenā. Savukārt krastā sakrājies biezs kūdras slānis, kas rada ļoti augstu ugunsbīstamību.

Ezera krastā atrodas Zebrenes Elku kalns, kas paceļas apmēram 20 metrus augstāk pār purvaino apkārtni. Elku kalnu uzskata par senču dievu pielūgšanas un upurēšanas vietu. Te, iespējams, bijusi zemgaļu centrālā kulta vieta. Ezera nosaukums, kurā ietverts vārds “svēts”, vedina domāt, ka arī ezers ir varējis būt zemgaļu svētvieta.

Savrupais ezers vieglāk pieejams no dienvidu puses, kur tam var piebraukt tuvāk pa labiekārtotu meža ceļu, taču tad mašīna būs jātstāj nelielajā stāvlaukumiņā un vismaz kilometrs gar krūmiem noaugušo krastu jāsoļo kājām, līdz skatienam atklāsies ezera ūdeņi. Parasti te valda dziļš klusums un miers, kas tik ļoti patīk arī makšķerniekiem, kuri mēģina nocopēt kādu asari, karūsu, līdaku, līni, plaudi vai zuti.

Teksts un foto: Anita Banziņa, 30.04.2021.