Zinātņu akadēmijas augstceltne

  • https://panoramariga.lv/panorama-riga-skatu-laukums.html

Akadēmijas laukums 1, Rīga

Skatu laukums ļauj baudīt lielisku skatu uz Rīgu no 17 stāvā, kas ir 65 m augstumā. Darba laiks: no aprīļa līdz novembrim katru dienu 10:00-22:00. +371 20 088 097, [email protected], apmeklējuma maksa (2020): 6 EUR (bērniem līdz 12 gadiem kopā ar ģimeni – par brīvu).

Celta vietā, kur līdz 1812. gadam bija maza luterāņu kapsētiņa (Jēzus baznīcas kapsēta) un baznīca.

Lai uzbūvētu šo augstceltni, tika nojaukts izcils krievu klasicisma laika arhitektūras piemineklis – tirgotavu rindas. Lai arī tobrīd koka ansamblim bija arhitektūras pieminekļa statuss, nekādu iebildumu pret tā nojaukšanu neradās.

Zinātņu akadēmijas celtne ir 21 stāvu (107,60 m) augsta biroju ēka Rīgā, tā tiek uzskatīta par pirmo augstceltni Latvijā. Arhitekti Osvalds Tīlmanis, Vaidelotis Apsītis un Kārlis Plūksne. Projektēšana un arī celtniecība sākās 1951. gadā, to nodeva ekspluatācijā pakāpeniski pa stāviem (sākot ar 1957. gadu), pilnībā tika uzskatīta par pabeigtu 1961. gadā.

Te pirmo reizi PSRS tika lietotas saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas. Kompozicionālā uzbūve ar kāpņveida formu salikumu bija tuva daudzajām tālaika augstceltnēm (arī Maskavas universitātei), tomēr arhitekti mēģināja pielāgot to Vecrīgas torņu smailēm. Ārējā apdarē izmantotas dabiskā un mākslīgā akmens plātnes, kuras sūtītas no Krievijas — katra iepakota atsevišķi polietilēna plēvē.

Sākotnējā iecere bija būvēt Kolhoznieku namu. Tajā būtu lauksaimniecības izglītības centrs, divas konferenču zāles un mācību laboratorijas. Bija iecerēta arī izstāžu zāle, bibliotēka un viesnīca ar 320 vietām augstajā torņa galā. Lielāko konferenču zāli rotātu krievu un padomju zinātnes korifeju portreti un grandiozs griestu gleznojums par laimīgo padomju dzīvi.

Realitātē tā arī neviena diena netika izmantota šai idejai. Kad celtniecība tuvojās beigām, jau pēc Staļina nāves, kļuva skaidrs, ka kolhozniekiem apsaimniekot namu nav pa kabatai. Turklāt ap šo laiku jaunais padomu valsts līderis Ņikita Hruščovs bija izlēmis, ka lauksaimniecības zinātnei jāattīstās laukos un tā nav gluži savienojama ar vāļāšanos viesnīcā galvaspilsētā. Pēc celtniecības pabeigšanas ēka tika nodota LPSR Zinātņu akadēmijas rīcībā.

Ēku atklāja Vilis Lācis vienlaikus ar PSRS šaha čempionātu. Tai tika piešķirti dažādi nosaukumi: “padomju zvaigznes virs Baltijas” – tā to savā laikā nodēvēja Latvijas Komunistiskās partijas vadītājs Jānis Kalnbērziņš. Latvijas sabiedrībā apzīmējumi gan bija nievājošāki: “Staļina dzimšanas dienas torte”, “Staļina baroks”, “Staļina zobs”, “Kremlis” un līdzīgi.

Tagad ēkā atrodas: Latvijas Zinātņu akadēmija (https://www.lza.lv/), SIA Apgāds “Zinātne” (www.zinatnesgramatas.lv), daudz biroju, konferenču zāle ar 1 000 vietām.