Saulkrastu Dieva žēlastības katoļu baznīca

Kad Saulkrastos vēl nebija sava dievnama, apkārtnes katoļticīgie apmeklēja dievkalpojumus Rīgas baznīcās. Atmodas sākumā dievlūdzēju skaits arvien pieauga, un tie lūdza domei zemes gabalu baznīcas būvei. Risinājums tika rasts vien 1996. gadā, kad nodega vecais veikals. Šo vietu tad arī piešķīra baznīcas celtniecībai. Baznīcu uzcēla 1997., 1998. gadā pie Ķīšupes, blakus parkam un estrādei. To projektēja arhitekts Jānis Šrēders. Celtnes garums 24 m, torņa augstums 16 m. Altāris būvēts no cēlkoka oša, to rotā Žēlsirdīgā Jēzus svētglezna. Kristus tēls altārgleznā ir tāds, kādu to vīzijā 1931. gada 22. februārī Polijas klosterī redzējusi klostermāsa svētā Faustīna. Sānu altāros – Dievmāmiņa un Svētais Jāzeps ar Bērniņu Jēzu rokās. Visas šīs svētgleznas darinājis Ēriks Puzēns.

Baznīcas ērģeles nākušas no Vācijas, tās būvētas no koka un svina, tām ir koka stabules. Tās uzstādījis komponists Romualds Jermaks 2004., 2005. gadā.

Pie baznīcas 1998. gada augustā pacelts 7,38 m augsts krusts, kas naktīs tiek izgaismots (pasaulē šis 151. izgaismotais krusts, Latvijā pirmais, tagad tādi mūsu valstī ir divi). Krustu uzstādīja trīs vīri – itālis, francūzis un spānis, kuri šim darbam ziedoja sava atvaļinājuma laiku un personīgos līdzekļus.

Informācija aktualizēta 25.04.2020.

Saistītie ceļveži un raksti:


Naktsmājas Saulkrastos



Booking.com