Biržu luteriskās baznīcas ceļš uz atjaunotni ir bijis ilgs un sarežģīts. Tas kļuva iespējams, pateicoties draudzes milzu ieguldījumam un pašaizliedzībai, kā arī ziedotāju atbalstam.
Birži, Salas pagasts, Jēkabpils novads, GPS 56.59088, 25.83793, +371 29 366 742
Iepriekš vienojoties, iespējams apskatīt baznīcu un uzkāpt baznīcas tornī. Tajā izstādīti materiāli par baznīcas celtniecību, būvmeistaru J. Heldu, par pirmo latviešu dzejnieku un rakstnieku A.Līventālu, kā arī vēsturiskie materiāli un tā laika liecības par Biržiem un Biržu izcelsmes ievērojamiem cilvēkiem.
Pirmā koka baznīca Biržos uzbūvēta pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera pavēles 16. gadsimta beigās. Vēlāk – 18. gadsimta sākumā – tā bija ļoti sliktā stāvoklī, un 1731. gadā uzcelta jauna koka baznīca. Simts gadus vēlāk (1833) tā jau bija tuvu sabrukšanai.
Biržu muižas rentnieka, kapteiņa Rautenfelda vadībā pēc arhitekta Johana Helda projekta 1846.-1848. gadā būvēta šobrīd redzamā mūra baznīca. Altārgleznu darinājis L. Eginks, ērģeles būvējis Martins.
Baznīca ievērojami cieta Pirmajā pasaules karā. Par kaujām liecina vācu un krievu karavīru brāļu kapi ap baznīcu. Baznīcas atjaunošana sākās 1924. gadā un noslēdzās 1930. gadā ar atkārtotu iesvētīšanu. 1936. gadā uzstādītas Sūnokla būvētas ērģeles.
Otrajā pasaules karā dievnams lielus postījumus nepiedzīvoja. Padomju laikā 1964. gadā to atsavināja draudzei un tajā ierīkoja Jēkabpils šūšanas fabrikas “Asote” filiāli, blakus piebloķējot vēl vienu ražošanas korpusu, tā saucamo “vatelīna cehu”. Ērģeles tika demontētas un aizvestas pirms vatelīna ceha būves, un nav zināms, kur palikušas. Vatelīna cehs te darbojās 24 gadus (1969-1993).
Biržu luterāņu draudzes darbība atjaunota tikai 2007. gadā un pēc baznīcas atgūšanas uzsākti lēni atjaunošanas darbi. Sadarbībā ar Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu (agrāko Rīgas Amatniecības vidusskolu) 1920. gadā izgatavoti un uzstādīti soli baznīcēniem, izveidots altāris un balkona margas, uzstādīta ārzemju latviešu draudzes dāvinātā altārglezna «Kristus augšāmcelšanās», tapis arī kristāmtrauks un altāra svečturis. Paveiktais ir 20 tehnikuma audzēkņu – stila mēbeļu un metālmākslas priekšmetu modelētāju – diplomdarbs. Tā vadītājs ir tehnikuma Koka un metāla mākslas nodaļas vadītājs Arvīds Verze.
No 1826. līdz 1856. gadam dievnamā par ķesteri un ērģelnieku strādājis latviešu dzejnieks un tulkotājs Ansis Līventāls (1803-1878). Viņa kaps ar pieminekli atrodas blakus baznīcai. Turpat ir arī Pirmā pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru kapi, mācītāja un rakstnieka Jakoba Florentīna Lundberga (1782-1857) kapa piemineklis.
