Daugavpils cietokšņa Artilērijas arsenāla ēka

Daugavpils cietokšņa Artilērijas arsenāls ir ampīra stila divstāvu mūra ēka, kas mūrēta no dažādu izmēru un profilu māla ķieģeļiem, bet pēc tam apmesta. Fasādi rotā vertikāls pilastru un nišu ritms, horizontāls rustojums un izteiktas dzegas. Ēkai ir dubultcokols, ko veido granīta plātnes un apmests ķieģeļu mūris, un četrslīpu jumts. Plāna konfigurācija veido U burtu ar vidējo izvirzīto rizalītu un sānu slīpajām uzbrauktuvēm ēkas dienvidu fasādē. Abās pusēs ir lēzenas kāpnes. Senāk to vietā bijušas nobrauktuves, pa kurām ar zirgiem vilkuši augšā otrajā stāvā lielgabalus un citu munīciju.

Daugavpils (Dinaburgas) cietoksni sāka celt 1810. gadā, lai stiprinātu Krievijas impērijas rietumu robežas, gatavojoties karam ar Napoleonu. 1812. gada kaujās vēl nepabeigtais cietoksnis veiksmīgi izturēja ugunskristības, atvairot pirmos Napoleona armijas uzbrukumus. 1830. gada novembra vidū sākās poļu šļahtiču sacelšanās pret Krievijas pārvaldi. Sakarā ar to Nikolajs I pavēlēja steidzami papildināt Dinaburgas cietoksņa arsenālu. Uz cietoksni tika nogādāti 80 artilērijas lielgabali un 20 lauka lielgabali. 1833. gadā tika pabeigta centrālās cietokšņa daļas celtniecība, kurā ietilpa no artilērijas un lielgabalu uguns aizsargājošās fortifikācijas būves un 4 bastioni, vēl nepabeigtais cietoksnis Krievijas imperatora Nikolaja I klātbūtnē tika svinīgi atklāts.

Pēc 1831. gada cara pavēles inženieri uzsāka cietokšņa Artilērijas arsenāla projekta un tāmes izstrādi. Arsenāls tika uzbūvēts 1833. gadā blakus Mihaila vārtiem. Tajā izvietoja Dinaburgas cietoksnim un garnizonam nepieciešamos ieročus – te tika glabāti lielgabali, šaujamie un aukstie ieroči, dažādi armijas furgoni, artilērijas piederumi un munīcija.

Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā ēku izmantoja Latvijas armijas Zemgales divīzijas pulki, tad – Padomju Savienības kara aviācijas un inženieru augstskola (izveidota Daugavpils cietoksnī 1947. gadā), kas te ierīkoja kursantu ēdnīcu, bet 1976.-1993. gadā arsenāla ēkā atradās kursantu kazarma. Pēc kara skolas pārcelšanas uz Krieviju ēka netika izmantota gandrīz 20 gadus.

Gatavojoties Daugavpilī dzimušā pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko simtgades atzīmēšanai, 2002. gadā radās ideja arsenāla ēkā izveidot Marka Rotko mākslas centru. 2007. gada sākumā Daugavpils dome apstiprināja šo ieceri, 2008. gadā SIA “ARHIS” izstrādāja tā tehnisko projektu. No 2011. gada maija līdz 2012. gada decembrim notika būvdarbi, pamatīgi rekonstruējot vēsturisko celtni un tai piegulošo laukumu. Tas izmaksāja apmēram 4 miljonus latu (vairāk nekā 5,7 miljonus eiro), no tiem 85% ieguldīja trīs dažādi Eiropas fondi, 12% – Daugavpils pilsēta, 3% – Latvijas valsts. Bija jāmaina jumts, logi, jāievelk iekšējās komunikācijas, elektrība. Tika saglabātas vēsturiskās granīta kāpnes, margas, trepes uz bēniņiem. Tika labiekārtota arī apkārtējā teritorija – restaurēts valnis tā sākotnējā, cara laika 19. gadsimta sākuma izskatā. Ēkas rekonstrukcijas projekts mākslas centra izveidei saņēmis galveno balvu nominācijā “Restaurācija” Latvijas Būvnieku asociācijas rīkotajā ikgadējā skatē “Gada labākā būve Latvijā 2012”.

© Nora Ozola, 08.03.2022.

Informācija aktualizēta 08.03.2022.
Foto no Marka Rotko mākslas centrs  un Ivo Kruusamägi arhīva.