Stallis “Bērīts” – Baldones pagasts, Baldones novads

Stallis “Bērīts” aicina pavadīt laiku brīvā dabā ar zirgiem, iepazīties ar staļļa iemītniekiem un uzzināt daudz interesanta par tautasdziesmās apdziedāto Latvijas bērīti, kurš ir kā simbols Latvijas lauku noskaņai. Te var arī uzzināt par vēstures līkločiem Baldones muižas kalpu saimniecībā. Lauku viensētas saimnieki parūpēsies par mājīgu svētku svinēšanu ar lauku zupu, ugunskuru un pašu ceptu maizi.

Piedāvājums: iepazīšanās ar saimniecību un zirgiem; ekskursijas; izjāde apvidū; vizināšanās uz laukuma; foto sesijas ar zirgu vai pie brīviem zirgiem ganībās; izbrauciens kamanās vai ratos pa lauku ceļu; terapeitiskā vingrošana uz zirga;  nodarbības / jāšanas apmācība; pikniks pie ugunskura.

Zirgi ir viens no “Ezernieku” mājas saimnieces Māras Dakares hobijiem, kas nu kļuvis par nopietnu nodarbi.

Sapņi piepildās

Saimnieki stāsta, ka pati māja viņus izvēlējās. Arī visi dzīvnieki pieteicās bez meklēšanas. Rīdziniekiem Rihardam un Mārai vienmēr ir bijis sapnis par savu māju, bet Mārai vajadzēja, lai būtu arī kaķi, lieli suņi un zirgi. Kādā vēlā novembra vakarā Rihards aizveda ģimeni uz kādu skumju lauku viensētu un sacīja, ka te nu varētu dzīvot. Māra neteica neko, vienkārši sāka kopā ar ģimeni tīrīt visus kaktus, pakšus un stūrus. Ūdeni nesa no akas, mājā kurināja plīti. Vienkārši darīja, kas jādara, un pavisam drīz attapās, ka apkārt ir kaķi, suņi, bars ar zirgiem un simtgadīga māja ar savu stāstu. Acīmredzot pati māja gribēja turpināt dzīvot un izstāstīja savu stāstu. Atklājās arī tas, ka simtgadīgajai guļbūves mājai ir saistība ar Baldones muižu.

Darbs ar zirgiem sākās bērnu dēļ ar nopietnu sporta veidu – konkūru, bet pēc tam, kad pirmais bērais zirgs pārnāca dzīvot mājās un radās savs stallis, viss izmainījās kardināli. Kopš 2013. gada stallis “Bērīts” ir visas Dakaru saimes sirds lieta.

“Rikšiem bērīt’ es palaidu”

Ātri vien pirmajam zirgam piebiedrojās citi. Pašreiz stallī “Bērītis” mitinās 7 zirgi  –  ar lielu mīlestību loloti un apmācīti, katrs ar savu neparasto stāstu. Zirgus vērojot un tajos ieklausoties, rodas cita izpratne par tiem.  Arī zirgi ir personības ar savu “ES”.

Tiem, kas tikai mēģina ar zirgiem sadraudzēties, ir iespēja kopā ar šiem majestātiskajiem dzīvniekiem iepazīties tuvāk un veidot fotosesijas. Ciemojoties šeit, varēsi vairāk uzzināt par šo lielo un uzticamo dzīvnieku dzīvesveidu un ieradumiem. Zirgiem noteikti patiks neliela palutināšana – rūpīga izsukāšana un kāds kārums, ko ar saimnieku piekrišanu zirgiem varēs piedāvāt. Tas noteikti palīdzēs ātrāk iedraudzēties.

Stallī apmeklētājiem piedāvā izjādes zirga mugurā. Ja esi iesācējs vai nejūties droši, palīgā nāks saimnieki. Zirgs izjādes laukumā tiks vests pie pavadas, lai jātniekam nav bail. Tiem, kuri vēlas doties ilgākās izjādēs, šeit piedāvā garāku maršrutu pa apkārtnes pļavām, iepazīstot arī vietējās interesantās vietas. Piemēram, varēsi uzzināt, kur atrodas latviskā pirts “Lejasmārtiņi”, kur kādreiz bija Baldones muiža, apskatīt Baltijā slaveno atpūtas kompleksu “Baldones Waterjump” un, ja paveiksies, tiksies ar vietējām stirnām, lapsām un citiem savvaļas iemītniekiem. Izjādes zirga mugurā ir lieliska iespēja atpūsties, aizbēgot no ikdienas steigas un uzlabojot savu fizisko formu. Jāšanas prasmi un komunikāciju ar zirgiem jau nopietnākā līmenī te var apgūt  pieredzējuša trenera vadībā. Tiek piedāvāta arī terapeitiskā vingrošana uz zirga. Ziemā, kad sasnidzis pietiekami daudz sniega, ir iespēja pavizināties zirga vilktās kamanās un pēc tam sasildīties pie ugunskura.

Stāsti un svinības 

Saimniece Māra labprāt viesiem izstāstīs simtgadīgās ēkas – bijušās Baldones muižas kalpu mājas – dzīves stāstu. Varēsi izsekot līdzi vēstures līkločiem saimniecībā. Pēc iepriekšēja pieprasījuma saimnieki parūpēsies par iespēju nosvinēt svētkus svaigā gaisā un piedāvās iespēju nobaudīt dažādus sezonas gardumus. Te varēsi baudīt svaigi tecinātas bērza sulas un pašu ceptu maizi, pabūt pie ugunskura, uz kura tiek gatavota garda zupa vai uzceptas pankūkas. Tiks sarūpētas arī vakariņas vai brokastis. Omulīgo gaisotni ar savu klātbūtni kuplinās arī citi mājas mīluļi – kaķi, draudzīgie suņi un pīles Ansis un Grieta.

Iespējams, ciemošanās lauku sētā būs atstājusi tik spilgtas emocijas, ka gribēsies tās uzdāvināt vēl kādam tuvam cilvēkam. Tas ir iespējams, jo vari iegādāties staļļa “Bērītis” dāvanu karti, kas tās saņēmējam dos iespēju izjāt ar zirgu stundas garumā vai nosvinēt šeit kādu pasākumu.

Saimniece Māra ir ļoti komunikabla. Kopš 2000. gada viņa strādā tūrisma jomā gan ar pašmāju, gan ārvalstu grupām, ir daudz ceļojusi pa Latviju, Baltiju un arī ārvalstīm, ir Pierīgas tūrisma asociācijas biedre.

Sajust un saprast zirgu

Zirgus vērojot un tajos ieklausoties, radās cits dzīves veids un izpratne par zirgu. Zirgi ir kā cilvēki – katram savs raksturs un katram sava pieeja. Viņiem dzīvojot barā, lielā platībā, ir tiesības izteikties un diskutēt. Interesanti skatīties,  cik zirgi viens pret otru ir uzmanīgi, iecietīgi, respektējoši, un tai pašā laikā viņi var būt kareivīgi vai bailīgi. Vērojot zirgus un esot ar tiem ikdienā, ir iespēja apgūt viņu valodu: valodu bez vārdiem. Ja iemācies ieklausīties zirgā un saskatīt nianses, iemācies arī just un reaģēt citādi. Un izrādās, ka mēs varam mācīties būt lieli, spēcīgi, taisnīgi, uzmanīgi, atbildīgi, pacietīgi un mierīgi neatkarīgi no vecuma, svara, auguma: mēs varam sevi veidot  tādu,  kādu mums vajag un kādu gribam.

Lai zirgs tevi klausītu, parasti jāstrādā ar savām sajūtām un emocijām. Tā ir fantastiska sajūta, kad zirgi tevi pieņem un respektē. Kad zirgs ir priecīgs būt ar tevi kopā vienkārši tāpat, jo ar tevi ir komfortabli. Iepazīstot dzīvnieku valodu, atklājas liela un jauna pasaule.

Tam, kurš vēlas saprast, kā ir šeit un tagad, zirgs sniedz šo sajūtu. Jo par kaut ko citu domāt, ja esi ar zirgu, piemēram, par nepabeigtu pārskatu vai mājas darbiem,  nebūs iespējams. Komunicējot ar zirgu, var no jauna uzlādēt savas “baterijas”. Zirgs tev var parādīt, kā vajag ātri rīkoties un tai pašā laikā saglabāt mieru.

Informācija aktualizēta 13.03.2021.
Foto no Staļļa “Bērīts” arhīva.