Embūte

Embūte pirmo reizi Atskaņu hronikā minēta 1243. gadā kā kuršu apdzīvota vieta un stratēģiski svarīgs punkts.

  1. gadā uzcelta bīskapa mūra pils.

Kopš 17. gs. sākuma privāta muiža.

Jau 13. gadsimtā Embūte ir bijusi visai ievērojama vieta. Par to liecina ne tikai te notikušās cīņas, bet arī tas, ka šeit celta bīskapa pils un vēlāk arī klosteris. 2. pasaules kara laikā Embūte, it īpaši – tās centrs, stipri izpostīta. Plašā apkārtnē notikušas sīvas un asiņainas cīņas, militāri bezjēdzīgas kaujas. 1941., 1945. un 1949. g. deportāciju un tām sekojošās piespiedu kolektivizācijas dēļ Embūtē agrākie iedzīvotāji tikpat kā nav palikuši.

Embūtes pagasts atrodas Liepājas rajona DA Rietumkursas augstienes augstākajā daļā Embūtes paugurainē trīs rajonu – Liepājas, Saldus, Kuldīgas -saskares vietā. Robežojas ar Priekules, Vaiņodes, Kalvenes, Nīgrandes, Nīkrāces pagastiem. Līdz Liepājai, Kuldīgai, Saldum ir aptuveni 60 km. Pagastu šķērso P116 Kuldīga-Skrunda-Embūte; P106 Ezere-Embūte-Grobiņa; V 1209 Embūte-Vaiņode-Pavāri autoceļi. Rietumkursas augstienes D daļas saposmotajā morēnu paugurainē sastopami tā saucamie galda kalni – pauguri ar plakanām virsmām, piem., Taurētājkalns, saukts arī Pavārkalns ( 156,5 m vjl.), Krustkalns ( 154 m vjl.), Kurmju kalns ( 140 m vjl.) u.c. Te atrodas Rietumlatvijas augstākais lielpaugurs Krievu kalns, saukts arī Krīvu kalns ( 190 m vjl.). Padomju laika kartēs dots maldinošs kalna augstums. Domājams, ka senatnē uz kalna atradušies arī svētakmeņi. 20. gs. 70. gados kalns meliorēts, kalna augstākajā vietā novietots akmens, kas ļoti atgādina seno svētvietu akmeni. Gandrīz pāri pašai augstākajai vietai iet ceļš, tāpēc kalns grūti pamanāms. Minami ari citi Embūtes pauguri: Radiņkalns, Mušu kalns, Mundiķu kalns. Vēres ( Kundenieku ) kalns atrodas valsts aizsardzībā, jo tā forma, lielums un stāvās nogāzes atbilst senajiem pilskalniem. Kalna garums ~ 2 km, plakuma platums ~ 20m, orientēts Z – D virzienā. D daļā atrastas divas bedres, ko dēvē par upuru bedrēm, 19. gs. b. atrasta bieza ogļu kārta un milzīgs ozola celms. Kalna ZA nogāzē redzama sarkana zemē iegrimuša akmens virsējā dala, kura atgādina sarkofagu. Akmens augstums ~ l m , malu izmēri ~2x2xl,3 m. Tautā šo akmeni dēvē par Induļa kapu. Virs akmens spēcīgs biofizikālais lauks jeb āderu krusts. Embūtē ir vairāki pauguri, starp kuriem veidojas dziļas gravas. Varenākā no tām ir Vilku grava, kas atstāj pirmatnēju iespaidu. Teikas vēstī, ka šeit bijis ziedoklis. Blakus atrodas Vilku lauks, kur, kā teikas stāsta pērkons esot nospēris Induli. Uz D no Vilku gravas atrodas Maitu grava ar staignu dibenu un stāvām kraujām. Uz Z no Vilku lauka atrodas Akmeņu grava. Savdabīgas ir arī Kuiļupes grava, Drieku grava.

Embūtes pagastā atrodas dabas parks “Embūte” 481 ha, kur ir savdabīgs reljefs un reti augi, dabas liegums Blažģa ezers, kas ir kokvaržu reintrodukcijas vieta, mikroliegums “Graviņas”, dabas pieminekļi “Embūtes gravas” un “Ogļukalna atsegums”, 15 valsts noteiktie mikroliegumi un 2 dižkoki (+1 potenciālais dižkoks).

Embūtes skaisto ainavu papildina ezeri – Sepenes (67 ha), Briņķu (1,7 ha), Bindžu, Krišjāņu. Embūtes apvidū sākas vairākas upes: Dzelda (24 km), Sķervele (15 km), Lētīža (32 km, otrā straujākā upe Latvijā ar dziļu un gleznainu senleju), Lanka, Strikupe, Ošķis, Kuiļupe, Kazupe. Paugurainā reljefa dēļ izveidoti vairāki dīķi, piem., Tīreļu, Viesdauga, Dzirnavu, Embrika, Cepļupes, Muižas, Priežu, Dēseles, Mednieku, Vecvagaru u.c. Embūtes pagastā lielākās apdzīvotās vietas ir Vībiņi (pagasta administratīvais centrs), Dinsdurbe, Dēsele, Embūte, Bakūze, Līdzības. Pagasta teritorijā atrodas daudzas kapsētas: Vībiņu, Krustkalna, Jaunie, Dēseles, Inķēnu, Striķu, Lubenieku, Gobzemju, kā ari senkapi: Sproģu, Bakuzes, Padambju, Vībiņu muižas, Baznīcas kapi, Zīdu kapi. Avotos minēts ari Graviņu un Sproģu vēlā dzelzs laikmeta kapulauks. Pie Dēseles muižas atrasti akmens cirvji.

Ar Embūti tradicionāli saistās Raiņa traģēdija „Indulis un Ārija”